Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisija – literatūrkritiķe Anda Baklāne, rakstnieks Arvis Kolmanis, filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins, literatūrzinātniece Austra Gaigala, dzejnieks Aivars Eipurs, kultūras žurnāliste un literāro projektu vadītāja Liega Piešiņa, literatūras un latviešu valodas skolotāja, literatūrzinātniece Lita Silova, literatūrzinātniece Sandra Ratniece un dzejnieks Artis Ostups – par labākajiem Latvijā 2015. gadā izdotajiem literārajiem darbiem dzejā, prozā, bērnu literatūrā, kā arī tulkojumu un debijas kategorijā atzinusi:
Labākais dzejas darbs
Andris Ogriņš. Plaukstu šķērsielas, Mansards
Toms Treibergs. Drudzis, Mansards
Jānis Rokpelnis. Post factum, Neputns
Kārlis Vērdiņš. Pieaugušie, Neputns
Labākais prozas darbs
Nora Ikstena. Mātes piens, Dienas grāmata
Māris Bērziņš. Svina garša, Dienas grāmata
Guntis Berelis. Vārdiem nebija vietas, Dienas grāmata
Vladis Spāre. Tu nevari dabūt visu, ko gribi, Zvaigzne ABC
Inga Žolude. Stāsti, Dienas grāmata
Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem
Leons Briedis. Saputrotā putra, Liels un mazs
Luīze Pastore. Svešinieka atnākšana, Neputns
Arno Jundze. Kristofers un Ēnu ordenis, Zvaigzne ABC
Juris Zvirgzdiņš. Have a nice day! Gandrīz mīlas stāsts, Pētergailis
Labākais ārvalstu literatūras tulkojums
Maimas Grīnbergas tulkojums no igauņu valodas: Jāns Undusks. Gaidot vārdus, Mansards
Dena Dimiņa tulkojums no franču valodas: Džonatans Litels. Labvēlīgās, Jānis Roze
Ingas Karlsbergas tulkojums no vācu valodas: Antonija Mihaēlisa. Pasaku stāstnieks, Jānis Roze
Maimas Grīnbergas tulkojums no igauņu valodas: Mēliss Frīdentāls. Bites, Mansards.
Halinas Lapiņas tulkojums no čehu valodas: Božena Ņemcova. Vecmāmiņa, Pētergailis
Spilgtākā debija literatūrā
Madara Gruntmane. Narkozes, Neputns
Sabīne Košeļeva. Rīga – Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts, Zvaigzne ABC
Elīna Bākule-Veira. Zilonis okeāns, Pētergailis
Anita Mileika. Mūžīgā nepārtikusī stirna, Latgolys studentu centrs
Ekspertu komisija šogad lēmusi arī par speciālbalvas piešķiršanu par nozīmīgu ieguldījumu pasaules kultūrtekstu latviskošanā. Balvu saņems dzejnieks Uldis Bērziņš par „Eddas dziesmas” tulkošanu no senislandiešu valodas, ko izdevis apgāds Jānis Roze.
„Ulža Bērziņa darbs pie senislandiešu kultūras pieminekļa „Eddas dziesmas” tulkojuma savas specifikas, kvalitātes un nozīmīguma dēļ izceļas uz pārējo pērn latviskoto darbu fona. Dziļi ģermāņu kultūrā sakņoto dziesmu tulkojums Bērziņam prasījis daudz, un tomēr viņš (un kurš gan cits, ja ne viņš) spējis palikt uzticīgs gan senislandiešu oriģinālam, gan arī paplašināt latviešu valodu”, vērtē dzejnieks Artis Ostups.
Latvijas literatūras mūža balvu ekspertu komisija vienbalsīgi nolēma piešķirt dzejniekam Jānim Rokpelnim (dz.1945) par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā un atdzejā.
„Par Jāni Rokpelni var uzrakstīt ar aizvērtām acīm. Par spilgto grāmatu „Zvaigzne, putna ēna un citi” (1975) ar neierastas estētikas strāvām. Par „Rīgas iedzimto” (1981) u.c. Viņš, būdams garā un miesā stiegrains, uzcītīgi tēsis savus klasiskos, traģiski ironiskos pantus” – vērtē ekspertu komisijas pārstāvis, dzejnieks Aivars Eipurs.
„Jānis Rokpelnis, jau sākot ar debiju 1975. gadā, vienmēr rakstījis to, kas nepieciešams katrai pilnvērtīgai literārajai kultūrai – viņš nesaudzīgi dekonstruējis valodu un līdz ar to arī realitātes uztveri. Rezultāts – it kā atsvešinātas, ironiskas un brīžiem pat ciniskas rindas, kas paplašina priekšstatu par dzeju un atgādina, ka patiesība ir pagalam nestabila – te tā pazib, te atkal zūd. Līdzīgu efektu rada arī viņa esejas un proza. Tomēr Rokpelnis ne tikai daudz un trāpīgi rakstījis. Viņš latviešu literatūrā nozīmīgs arī kā dzejas redaktors, kurš palīdzējis noslīpēt ne vienu vien krājumu un iedrošinājis (vai arī laicīgi sabaidījis) vairākus jaunos talantus. Tēlaini izsakoties, Rokpelnis ir kā ēna, kas krīt no latviešu dzejas pleciem” – vērtē ekspertu komisijas pārstāvis, dzejnieks Artis Ostups.
Jānis Rokpelnis dzimis 1945. gadā Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filosofiju Ļeņingradas universitātē (1963.—1969.).Studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakutātē kā filozofs, pasniedzējs (1981.). Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos “Literatūra un Māksla”, “Labrīt” un “Karogs”. Bijis docētājs Latvijas ev.lut. Kristīgajā akadēmijā. Bijis Rakstnieku savienības dzejas konsultants, 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu. Sarakstījis vairākus scenārijus leļļu filmām – “Umurkumurs” (1976), “Vanadziņš” (kopā ar Arnoldu Burovu, 1978) u.c., libretu muzikālai izrādei “Meistars Aleksandrs” (2002). Dokumentāls garstāsts „Modus” (2000). No krievu valodas atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, Semjona Haņina dzeju. Apbalvots ar laikraksta “Padomju Jaunatne“ prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), Dzejas dienu balvu (1981), Baltijas Asamblejas balvu (2000), Aleksandra Čaka prēmiju (2001) un Literatūras gada balvu (2004). 2010. gadā par dzejoļu krājumu “Nosaukums” saņēmis žurnāla “Latvju Teksti” balvu dzejā un Ojāra Vācieša literāro prēmiju. 2015.gadā dzejnieka ieguldījums Latvijas rakstniecībā novērtēts ar Ministru kabineta Atzinības rakstu.
Literatūras gada balvas tiks pasniegtas 2016. gada 21. aprīlī plkst. 18 Spīķeru koncertzālē. Balvu ieguvēji saņems naudas balvas, kā arī balvas simbolisko veidolu – LALIGABAs lampu, kuras idejas autors ir dizaina studija „MĀJO”. Balvas pasniegšanas ceremoniju veido rakstniece Inga Žolude, režisors Viesturs Roziņš, scenogrāfs Valters Kristbergs, video režisors Kristaps Kalns un gaismu mākslinieks Jānis Sniķers. Pasākumu vadīs rakstniece un žurnāliste Kristīne Želve un rakstnieks Pauls Bankovskis, par muzikālajām intermēdijām rūpēsies patīkamās mūzikas ansamblis “Brokastis četratā”.
Sīkākas ziņas par nominantiem, speciālbalvas un mūža balvas laureātu un citām aktivitātēm no 21. marta būs pieejamas mājas lapā www.laligaba.lv, interneta žurnālā www.satori.lv, ziņu portāla www.delfi.lv, kā arī klausāmas Latvijas Radio 1 raidījumā „Kultūras Rondo” un pieejamas http://ej.uz/literatura2015. Balvas pasniegšanas noslēguma ieraksts būs klausāms Latvijas Radio 1. programmā 24.aprīlī plkst.11:05. LALIGABAi nominētās grāmatas būs pieejamas un iegādājamas grāmatu veikalā Nice Place Mansards, Jāņa Rozes grāmatnīcu tīklā un citās grāmatnīcās.
Lai dotu iespēju plašākai publikai iepazīt LALIGABA balvai nominētos autorus un viņu darbus, 8. aprīlī plkst. 18.00 Kaņepes kultūras centrā Rīgā, Skolas ielā 15 notiks LALIGABA prozas lasījumi, savukārt LALIGABA dzejas lasījumi notiks 16. aprīlī plkst. 18.00 koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga” Rīgā, Krāsotāju ielā 12. Visi pasākumi pieejami ikvienam interesentam bez maksas.
Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, kas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Par balvas norisi kopīgi rūpējas Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība.
Balvu atbalsta: Kultūras ministrija un Baltic International Bank
Sadarbības partneri: dizaina studija Mājo, Ascendum un grāmatnīcu tīkls „Jānis Roze”
Informē: www.laligaba.lv, www.satori.lv, www.delfi.lv, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, Latvijas Radio Klasika, KDi, Kultūrzīmes, IR.
Organizē: Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība
Sīkākas uzziņas:
Andra Konste
Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja
andra.konste@ventspilshouse.lv, tālr. 29207353
