Šogad izcilajam latviešu dzejniekam, atdzejotājam un litertūrkritiķim Knutam Skujeniekam (05.09.1936.) aprit astoņdesmit gadu.

Bez Knuta Skujenieka latviešu literatūras aina nav iedomājama. Viņš ir izdarījis nenovērtējami daudz, lai mūsu dzeja 20. gadsimta 70. gados atgūtu pašcieņas pilnu neatkarību no laikmeta ideoloģiskās konjunktūras, samērotos ar pasaules dzejas līmeni, kā arī apzinātos savas saknes dziļākajos folkloras slāņos un neatkarīgās Latvijas dzejas tradīcijā. Padomju soda nometnes (1962–1969) izcietušā dzejnieka eksistenciāli nospriegoto, apvaldīto dzejas tīrskaņu latviešu lasītājs tā īsti iepazina tikai 70. gadu nogalē, kad pēc dzejnieka aizlieguma laika beidzot tiek publicēts viņa pirmais krājums „Lirika un balsis” (1978). Šis un nākamie Knuta Skujenieka dzejas krājumi pieder 20. gadsimta latviešu dzejas „zelta fondam”. Dzejnieka misijas apziņa ir īstenojusies arī citās ar literatūru saistītās jaunrades jomās. Latviešu atdzejas skolas iedibināšana, neskaitāmi izcilāko Eiropas lielo un mazo tautu dzejnieku atdzejojumi, Eiropas tautasdziesmu latviskojumi, skaidrs un nesaudzīgs sava laika dzejas ainas vērtējums no praktizējoša dzejnieka viedokļa – tas ir līdz šim vairāk aktualizētais  Knuta Skujenieka devums. Vēl joprojām nepietiekoši apzināta dzejnieka pilsoniskā stāja Padomju Latvijas ideoloģizētajā vidē, personisko kontaktu veidošana ar citiem Padomju impērijas robežās iekļauto tautu literātiem, viņa ietekme uz nākamajām dzejas paaudzēm.

2016. gada 27. septembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, notiks divi Knuta Skujenieka astoņdesmitgadei veltīti pasākumi:

plkst. 11.00 bibliotēkas 11. stāvā notiks Knuta Skujenieka sveikšana. Rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka;

plkst. 12.00 konferenču centrā (1. stāvā) notiks konference Un reizēm pietiek viena vārda”, kurā būs iespēja dzirdēt Ulža Bērziņa, Skaidrītes Lasmanes, Andas Kubuliņas, Janīnas Kursītes, Gintares Bernotienes, Astras Šmites, Viestura Vecgrāvja, Maijas Burimas, Mariana Rižija, Sandras Ratnieces, Raimonda Brieža, Ivetas Ratinīkas un Alda Pūteļa priekšlasījumus par dažādiem dzejnieka personības un daiļrades aspektiem. Referātu tematika aptvers Knuta Skujenieka devumu dažādās ar dzeju, atdzeju, dzejas kritiku un sabiedrisko darbību saistītās jomās.

Konferences sēžu vadītāji – Dr. philol. Maija Burima, Dr. philol. Marians Rižijs.

Konferenci rīko Latvijas Rakstnieku savienība (pārstāvis dr. philol. Marians Rižijs), Literatūras, folkloras un mākslas institūts (pārstāve dr. philol. Maija Burima) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Daugavpils Universitāti un Rakstniecības un mūzikas muzeju. Atbalstītājs – Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Programma