Septembris ir Dzejas dienu mēnesis, arī laikraksts „konTEKSTS” sarūpējis speciālizlaidumu šim notikumam, proti, ierasto 16 lpp. vietā lasītāji, nemaksājot ne centa vairāk, saņem 20 lpp., no kurām 6 ir dzejas lappuses. Grāmatnīcās laikraksts iegādājams no š.g. 1. septembra.

Dzeja un dzejnieku viedokļi pulsē jau laikraksta pirmās lappusēs – Sandra Ratniece uz sarunu aicināja dzejnieku un atdzejotāju Juri Kronbergu, kurš gan Latvijā, gan Zviedrijā ir savējais un vienmēr gaidīts ar savu neizsīkstošo enerģiju, dzīvesprieku un humora dzirksti.

Šogad Dzejas dienu ciklā norit vairāki pasākumi, kas veltīti Eduardam Veidenbaumam,  jo dzejniekam – 150 (laikrakstā par šiem un citiem pasākumiem vēsta izsmeļoša Dzejas dienu programma). Arī „Redaktora slejā” Māris Salējs uzsver Veidenbauma dzejas unikalitāti latviešu dzejas kontekstā, piebilstot: „Uzņemšos lepnības grēku un teikšu, ka no visiem literatūras veidiem tieši dzejā izteiktais / uzrakstītais vārds saglabā visvairāk savas sākotnējās enerģijas.” (2. lpp.) Māra Salēja sakārtota, līdz lasītājiem nokļuvusi arī oriģināldzeja: lapas atvērums ar 21 dzejnieka viena dzejoļa performanci, kā arī unikālu personību un dzejnieku Pētera Brūvera un Māra Melgalva dzejas pirmpublicējumi. Un nepārspīlējot – kad radošā komanda veidoja šo numuru, bija enerģētikas klātesmes sajūta. Šo sajūtu radīja arī Jāņa Elsberga enerģētika, sarūpējot gan atdzeju (lietuviešu dzejnieks Kornēlijs Platelis (Pētera Brūvera atdzejā); poļu dzejniece Kristīna Milobendzka (Ingmāras Balodes atdzejā);   burjatu dzejnieks Amarsana Ulzitujevs (Eināra Pelša atdzejā)), gan jauniešu literārā semināra „Aicinājuma” dzejas debijas (Toms Kontakevičs, Daniela Zālīte, Kaspars Zalāns, Sofija Kozlova). Savukārt rubrikā „Saruna par tekstu” (18. lpp.) Māris Salējs ar dzejniekiem un atdzejotājiem Eināru Pelšu un Kristapu Vecgrāvi dalās sajūtās par E. E. Kamingsa samta sērijas dzejas izlasi „Pavasara virpulis”.

Prozas sadaļā septembrī dokumentālās prozas pirmpublicējumi: Kristīnes Želves topošā romāna par Grosvaldu dzimtu  I daļas „Latvieši” fragmenti un divas epizodes („Sudrabkalna niķi”, „Noslēpumainais Penecelēns”) no Valda Rūmnieka memuāru grāmatas „Starp Mežaparku un Murjāņiem”.

Kritikas lapās laikraksts „konTEKSTS” piedāvā jaunu rubriku „Viedokļi” – divi viedokļi par vienu grāmatu, šoreiz Silvijas Ģibietes un Austras Gaigalas skatījums par Gunitas Lagzdiņas debijas stāstu krājumu „Spēlītes”. Viesturs Vecgrāvis savukārt atgriežas pie vērtībām – Valda Grēviņa dzejas kopojuma „Veca cilvēka dziesmas. Pēdējā dzeju grāmata”. Tulkotās literatūras recenzijas ir sarūpējuši Ieva Kolmane (Dž. M. Kutzē „Jēzus bērnība”), Pauls Bankovskis (Dž. Rūnija „Sarkanā Džoana”) un Ingus Barovskis (J. H. Khemiri „Viss, ko es neatceros”).

Sadaļā „Literatūra bērniem un pusaudžiem” Sandra Okuņeva pievērsusi uzmanību t.s. miega grāmatām un uzzinājusi Personības pilnveidošanas centra izveidotājas un vadītājas, NLP un Eriksona hipnozes speciālistes Indras Melbārdes viedokli par šo fenomenu. Neiztrūkstoša rubrika ir „Vērtē lasītājs”, un šoreiz četrpadsmitgadīgā Anete Mārtuža spriež par D. Viljamsa grāmatu „Vectētiņa lielā bēgšana”. Katram dzejniekam ir stāsts par to, kad tika uzrakstīts vai publicēts pirmais dzejolis. Varbūt kāds no šiem bērniem („Aicinājuma” konkursa 1. grupas laureāti Emīlija Keita Ābele (7 gadi), Pēteris Knoks (8 gadi) un Linda Rolle (9 gadi)), nākotnē sniedzot intervijas, varēs teikt, ka viņu dzejoļu pirmpublikācija ir agrīnā vecumā. Savukārt Austra Gaigala raksta par Latvijā dzimušās, bet kopš agras bērnības Zviedrijā mītošās jaunās autores (viņa ir arī ilustratore) Ulrikas Kesteres grāmatu „Nelūgtie ciemiņi”.

Procesu sadaļas atvērumā Egīls Venters dalās iespaidos par augustā notikušo  pasākumu, kas varētu būt labs aizsākums tradīcijai: „Vasaras dzejas lasījumi siltumnīcā”. Jau iepriekšējā laikraksta numurā tika publicēts Daugavpils Universitātes krājumu apskats, šoreiz Ieva Kalniņa ielūkojusies Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta grāmatu novitātēs. Bet Intas Geneses-Plaudes recenzija par Māras Grudules pētījumu „Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos” liecina par to, ka šāds pētījums ir sen gaidīts un ir profesionāls.

Laikraksta sākumā ir intervija ar dzejnieku, arī laikraksta noslēgumā rubrikā „Darbistabā” Guntis Berelis iztaujā Māri Salēju, un lasītājiem, šķiet, būs interesanti uzzināt, ka šo dzejnieku mūza neapciemo nedz pie jūras, nedz kalnos, nedz istabā, bet gan… sabiedriskajā transportā, precīzāk, 40. autobusā. Jā, protams, saruna ir ne tikai par mūzām. Savukārt rubrikas „Es lasu” un Evijas Gulbes viesis šoreiz ir Andris Freidenfelds.

LRS laikraksta “konTEKSTS” Nr. 6 (2017. gada septembra numurs) nopērkams visos lielākajos grāmatnīcu tīklos. Cena: 1.50 EUR.

Laikraksta sadarbības partneri: veikalu tīkli „Jānis Roze”, „Zvaigzne ABC”, „Jumava”, „Globuss” un „Latvijas Grāmata”, „Valters un Rapa”, „NicePlace”, galerija „Istaba”.

Informatīvi atbalsta „Radio NABA” un „Ubi Sunt”.

 

Laikraksta izdošanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

Laikraksta Dzejas dienu speciālizlaidums tapis, pateicoties”4finance”

 

un reklāmdevējiem: izdevniecībām „Zvaigzne ABC”, „Pētergailis”,  „Dienas Grāmata”, „Jāņa Rozes apgāds” un  „Apgāds Kontinents”.