Dzejnieku un mākslinieku apvienība Orbīta “Dzejas dienu” programmai sarūpējusi vienas dienas minifestivālu, kas norisināsies 17. septembrī uz AB dambja, peldošajā mākslas centrā “Noass”. Vakara gaitā paredzētas četras dzejas-skaņas performances – katrs no Orbītas dzejniekiem, sadarbojoties ar vēl kādu mākslinieku, iestudējis savu performanci. Ierašanās pasākumā no plkst. 17.00, sākums – plkst. 18.00.

Artūrs Punte, viens no Orbītas dalībniekiem, par minifestivāla centrālo asi – dzejas un mūzikas līdzāspastāvēšanu – teic: “Dzejas lasījumi mūzikas pavadījumā nav nekāds retums vai jaunums. Dzeja un mūzika ir savstarpēji sasaistītas vēsturiski – gadsimtu gaitā abas stājušās ļoti dažādās attiecībās, diapazonā no bardu dziesmām līdz sound poetry performancēm. Pašu dzeju nereti dēvē par “vārdu mūziku”, piešķirot tai ekstātiskas, šamaniskas un citu veidu intuitīvo pieredžu īpašības. Daudz eksperimentējuši ar dzejas lasījumu muzikālo un skaņas pavadījumu ir arī Orbītas dzejnieki – gan kopā, kā apvienība, gan katrs dzejnieks atsevišķi, un šajās minifestivāla performancēs to turpināsim darīt, meklējot jaunus skaņas un teksta mijiedarbības modeļus.”

Vakara programmā paredzētas četras performances:

18.00 Sergejs Timofejevs un Platons Buravickis

19.00 Semjons Haņins un Kaspars Kurdeko

20.00 Vladimirs Svetlovs un Lisokot

21.00 Artūrs Punte un Artūrs Punte

Sergeja Timofejeva (teksti/skreči) un un komponista Platona Buravicka (elektronikas improvizācija) kopīgā uzstāšanās būs saspēle starp jau gatavām un uz vietas topošām skaņām un domām. Dzejas teksti skanēs gan dzīvajā izpildījumā, gan ierakstā, balstoties internetā atrodamās dažādu videoblogeru rekomendācijās, kā lasīt dzeju, ”lai nebūtu garlaicīgi”. Timofejevs iejutīsies dzejas dīdžeja lomā, lasījumam laiku pa laikam pielāgojot skaņas skrečus. Savukārt Platons Bruravickis ar modulāro un analogo sintezatoru palīdzību, kā arī, izmantojot komponista paša gatavotus virtuālos mūzikas instrumentus jeb modulāros algoritmus, radīs elektroakustisku audeklu. Brīžiem šis audekls tiks austs no kontinuālām ambient skaņām, brīžiem būs ritmiski aktīvs.

Semjons Haņins uzstāsies kopā ar sitaminstrumentālistu Kasparu Kurdeko, kurš spēlē eksperimentālajā un improvizācijas stilā un ir koncertējis daudzās valstīs – Dienvidkorejā, ASV, Portugālē, Zviedrijā, Nīderlandē u.c. Kurdeko studējis Amsterdamas Mūzikas konservatorijā džeza nodaļā.

Vladimirs Svetlovs Orbītas minifestivālā uzstāsies kopā ar mākslinieci Lisokot. Festivālā Lisokot prezentēs savu dzejmūzikas programmu, kurā ietverti viņas sacerētie fabulu teksti un padomju laiku pēckara patriotiskās dziesmas. Vladimirs Svetlovs šos darbus tulkos videoformātā. Lisokot ir Maskavā dzīvojoša dzejniece un dziedātāja-konceptuāliste, kas veido plaša spektra muzikālās performances. Viņa ir studējusi vizuālo mākslu, bet šobrīd darbojas laikmetīgās mākslas jomā, strādājot tikai ar savu balsi. Liskot ir nozīmīga figūra Krievijas underground mākslā, ar savām performancēm uzstājusies daudzviet pasaulē – Tokijā, Parīzē, Meksikā, Ņujorkā, Itālijā, kā arī laikmetīgās mākslas centros Maskavā un citviet Krievijā.

Artūrs Punte saviem lasījumiem skaņu pavadījumu radīs pats – mākslinieks uzbūvējis skanošu sistēmu, kas, reaģējot uz izrunātajiem vārdiem, rada pavadījuma trokšņus. Veidojot šo performanci, Punte sev uzstādījis uzdevumu atrast tehnisko risinājumu, kas ļautu dzejnieka balsi pašu padarīt par mūzikas instrumentu – par vienīgo skaņas avotu, no kura tālāk attīstās neverbāls pavadījums dzejas lasījumam. Lasījuma laikā dzejnieka balss tiek apstrādāta ar dažādu skaņas efektu palīdzību līdz stāvoklim, kad pavadījuma mūzikā gandrīz nav iespējams atpazīt konkrētus vārdus, un tomēr no tiem radītās abstraktās skaņas ir cieši saistītas ar skanošo tekstu. Tādējādi lasīta dzejoļa forma – ritms, temps, skaļums, pauzes u.c. – pati rada sev pilnībā atbilstošu muzikālo/trokšņu kompozīciju. Šāda pieeja atceļ jautājumu “vai šāda mūzika piestāv šim tekstam?”, jo dzejolis pats rada savu mūziku. Īpaši zīmīgi tas ir laikā, kad dzeja šķietami kļūst brīvāka – atsakās (vai jau pavisam ir atteikusies?) no uzkrītošām stingrās formas izpausmēm: pantmēra, atskaņām u.c. Ar Artūra Puntes piedāvāto skatuvisko praksi iespējams padarīt dzirdamāku to iekšējo mūziku, kas laikmetīgā dzejā ir mainījusies, bet nav zudusi pavisam.