“Vēl viena diena” – jauns latviešu rakstnieces Janas Veinbergas stāstu krājums

Arvien vairāk un vairāk no jauna klajā laisto latviešu autoru grāmatu dod pamatu domāt, ka pašlaik latviešu literatūrā atdzimst īsproza – īsā stāsta formāts, ko uz labu laiku bija gandrīz pilnībā aizēnojis romāns. Rakstniekiem, kas stāstus raksta jau ilgstoši un ik pēc laika iepriecina lasītājus ar jauniem krājumiem – Ērikam Kūlim, Rimantam Ziedonim  un citiem – pakāpeniski pievienojas arī jauni autori, kas īsprozas lauciņā iemēģina spēkus pirmo – vai varbūt ne gluži pirmo – reizi. Šo autoru vidū minams arī rakstnieces Janas Veinbergas vārds un viņas tikko izdotais stāstu krājums “Vēl viena diena”.

Tomēr Janai Veinbergai šī nav debija ne īsprozā, ne prozā vispār – līdz šim izdots arī viņas stāstu krājums “Nenotikusi mīlestība” un detektīvromāns “Klavierkoncerts”. Abas grāmatas jau iemantojušas lasītāju atzinību, un līdz ar to varam teikt, ka Jana Veinberga mūsdienu latviešu prozā ir balss, kas jau pazīstama ar savu īpašu skanējumu un zināmu briedumu.

Krājumā “Vēl viena diena” iekļautie desmit stāsti katrs ir kā suverēna pasaule, bet visi kopā veido vienotu kompozīciju gluži kā planētas – Saules sistēmu. Katrs stāsts atšķiras no pārējiem ar tēlu izvēli, to runasveidu, ar krāsu, skaņu, garšu pasaules tēlojumu, bet visus vieno ļoti spēcīgs motīvs, vibrējošs krājuma “nervs”: māju un tuvības meklējumi mūsdienu nedrošajā, saraustītajā pasaulē. Taču nevar teikt, ka stāsti būtu skumji vai raisītu vientulības izjūtu. Gluži pretēji: tiem piemīt tikpat īpaša noskaņa kā vēla rudens vakaram siltā istabā, kur omulīgi sprakšķ kamīns, vai ziemīgam un spirgtam rītam piesnigušā dārzā.

Spilgta Janas Veinbergas īsprozas iezīme ir savdabīgi noslēpumaina tēlainība – autore raksta tik spēcīgā sajūtu tonalitātē, ka lasītājs teju fiziski spēj saskatīt atainoto dūmaku, saost rudens lapu smaržu un dzirdēt tālīnu klavierspēli. Sevišķi tas sakāms par stāstu ciklu “Liepājas vecie nami”, kurā Liepājas vecpilsētas kolorītu sajutīs ikkatrs lasītājs – ne tikai tie, kuri tajā viesojušies. (Apciemot Liepāju pēc šo stāstu izlasīšanas, iespējams, vēlēsies daudzi lasītāji!) No otras puses, šie stāsti ir vispārcilvēciski: gan Liepāja, gan citas autores aprakstītās vietas ir daļa no daudz lielākas pasaules ainas un varoņu vietā itin viegli varam iztēloties sevi vai pazīstamus cilvēkus.

Janas Veinbergas stāstus izbaudīs gan jau pieredzējuši latviešu literatūras cienītāji, kas tajos saskatīs klasiskās īsprozas labākās iezīmes, gan gados un sirdī jaunie, kam tuvs būs autores vērīgais skatījums uz pasauli – prizma, caur kuru raugoties, ikdienišķais sašķeļas daudzu krāsu gammā.

Mūsdienīgu dizainu krājumam veidojusi māksliniece Krista Jūlija Kreišmane; elegantais noformējums padara šo grāmatu arī par gaumīgu dāvanu.

Pieejama arī e-grāmata.

 

 

Līdzīgas ziņas