Neliels apjoms, patiesas intonācijas, mūsdienīgs un spilgts skatījums uz ikdienību, kā arī (parasti) vairākas literārās balvas un lasītāju atzinība – pēdējos gados iznākuši jau vairāki romāni, kas atbilst šim raksturojumam. Izcilas, iemīlamas un ilgi izbaudāmas grāmatas literāriem gardēžiem, tiem, kuri lasa, lai smadzenes nodarbinātu, nevis atpūtinātu. Te minams Nobela prēmijas laureāta P. Modiano “Lai tu neapmaldies šajā apkārtnē”, R. Buti “Apvāršņa vidū”, R. Zētālera “Viss mūžs”, F. Zellera “Bauda. Eiropas romāns”, A. Bariko “Misters Gvins” un citi. Nu tiem pievienojies vēl viens izcils darbs, franču rakstnieka Žana Pola Didjēlorāna romāns “Lasītājs vilcienā 6.27”.

Jau no pirmās lappuses teksts savaldzina ar vienkāršību, skaidrību un tādu kā vieglu, knapi nojaušamu sapņa apsolījumu. Nē, ne apsolījumu. Gaismēnu, kurā iezīmējas kādas neskaidras, bet vilinošas aprises. Noskaņa. Tīra kā klavierkoncerts saulainā dienā, kad apkārt kūst sniegs un pil lāstekas, bet piesaulē smaržo priedes.

Stāsts par neilgu laika posmu kāda jauna vīrieša visnotaļ parastajā dzīvē, taču autors to aprakstījis (un tulkotāja iztulkojusi!) tik intensīvi un vienlaikus smalki, ka lasītājs jūtas savaldzināts un ir gatavs ieskatīties un pavadīt laiku šajās modernās ikdienības dzīlēs. Vientulība, šī gadsimta kaite, ir skārusi arī romāna varoni, puisi ar jocīgo vārdu Belnēns Vemols (izcils tulkotājas atradums – skolasbiedri viņu kaitinājuši, saukājot par Velnēnu Bemolu!).

Belnēna darbavieta ir teju mītiski simboliska: viņš vada mašīnu “Zerstor 500”, milzīgu, velnišķu agregātu, kas iznīcina grāmatas, pārvērš tās slapjā makulatūras masā, lai taptu atkal jaunas grāmatas. Viņš ir 35 gadus vecs vīrietis, kurš strādā nīstamu darbu, ik nedēļu melo paša mātei, draudzējas ar pāris kolēģiem un zelta zivtiņu vārdā Ružē de Lils, no sirds necieš savu priekšnieku un vēl vairāk – milzīgo mašīnu, kuras rīklē ik dienu sagāž vairākas kravas ar nāvei nolemtām grāmatām. Ik rītu, vilcienā braucot uz darbu, vīrietis skaļi lasa pārējiem pasažieriem pa lappusei no iepriekšējā dienā samaltajām grāmatām. Viņa ikdiena ir paredzama un saplānota, vēlmes piezemētas un rimtas. Belnēns ir pieradis pie visa, varbūt izņemot neprognozējamo mašīnu, bet arī ar to viņš cīnās, neparastā veidā dzelzs briesmoni sakaujot. Īstos apgriezienus romāns uzņem pie vārdiem: “kādu rītu Belnēns vilcienā atrada zibatmiņu.” Tajā ir jaunas sievietes dienasgrāmata, kurā viņa dzīvīgi un ņipri apraksta savu ikdienu. Meklējot svešinieci, Belnēna attiecības ar dzīvi mainās. Gan tikai nedaudz, saudzīgi un rātni, tomēr cerīgi.

Žans Pols Didjēlorāns (Jean-Paul Didierlaurent) ir franču rakstnieks, kura stāsti novērtēti ar starptautisko Hemingveja balvu. “Lasītājs vilcienā 6.27” ir viņa pirmais romāns, un tā izdošanas tiesības iegādājušies jau vairāk nekā 25 valstu izdevēji.

Pieejama arī e-grāmata.

No franču valodas tulkojusi Ilze Fogele.