No 8. līdz 10. jūnijam Rīgā otro reizi notika trilingvāls dzejas festivāls «Dzeja bez robežām», kā arī tika pasniegta festivāla literārā balva – par laureāti kļuva dzejniece no Izraēlas Efrata Mišorija.

Latvijas simtgades gadā par festivāla viesvalsti kļuva Izraēla, kas šogad arī svin savu jubileju – tā tika dibināta pirms 70 gadiem. Trīs dienu laikā Kaņepes Kultūras centrā skanēja dzejoļi latviešu, krievu valodās un ivritā – katrs dzejolis oriģinālā un atdzejojumā divās valodās. Latvijas, Krievijas un Izraēlas poētisko tradīciju pārstāvēja vecākās paaudzes izcili meistari, kā arī jaunākas paaudzes spilgtākie pārstāvji. Ingas Gailes dzejas iezīmes – sieviešu skatiena asums un nesamierinātība – skanēja vēl spilgtāk uz Valerija Ledeņova miniatūru vai Jekaterinas Zaharkivas izsmalcināto meditāciju fona. Izraēlas dzejnieka Dorija Manora mīlas lirika klasiskajā formā īpaši iespaidoja kontrastā ar citu festivāla viesu tekstiem – Efratas Mišorijas spēles, konceptuālo dzeju un Avišaloma fon Šiloaha epatāžas variācijām par Bībeles tēmām.

Festivāla noslēgumā dzejnieki-dalībnieki slepenā balsojumā izvēlējās festivāla balvas uzvarētāju. Par laureāti kļuva dzejniece un režisore no Izraēlas – Efrata Mišorija – septiņu grāmatu autore, Izraēlas ministru prezidenta prēmijas laureāte (2001.g.). Festivāla laureātei tika pasniegts balvas simboliskais veidols – Vikas Ekstas mākslas darbs; balvas materiālais nodrošinājums ir laureāta dzejas krājuma publicēšana latviešu un krievu valodās. Festivāla noslēguma arī notika 2017. gada laureātes Gaļinas Rimbu grāmatas “Kosmosa prospekts” prezentācija, grāmatu prezentēja atdzejotāji Arvis Viguls un Dainis Deigelis.

Par festivāla īpašu notikumu kļuva muzikāli-poētiskie priekšnesumi – Inga Gaile un Jekaterina Zaharkiva uzstājās sadarbībā ar mūziķiem no Rīgas Māri Butleru un Maksimu Šentelevu, bet Artūrs Punte apvienoja savā priekšnesumā dzeju ar skaņas kompozīciju.

Dialoga ideja, kas ir festivāla pamatā, īpaši spēcīgi tika izteikta ar to, kādā veidā dzejnieki aktīvi bija uzņēmušies atdzejotāju lomas – Uldiz Bērziņš bez saviem dzejoļiem ir prezentējis klausītājiem atdzejojumus no ivrita; dzejniece un atdzejotāja Gali-Dana Zingera visas trīs dienas iepazīstināja klausītājus ar krievu tekstu atdzejojumiem uz ivritu un ivrita dzejoļu atdzejojumiem krievu valodā. Par to, cik daudz dzejniekam nozīmē darbs ar svešvalodu un citu autoru dzejoļiem tika runāts apaļā galda diskusijā “Atdzeja kā iespēja un nepieciešamība”, kas notika grāmatnīcā “Bolderāja”: dzejnieks un filozofs no Izraēlas Zalijs Gurevičs īpaši pasvītroja, ka atdzejas nepieciešamība ir tas, ka pateicoties tai mēs saprotam, ka nav iespējams precīzi nodot cita cilvēka domu. Uzmanība, veltīta citam cilvēkam, cilvēka citādībai, bija viena tēmām diskusijā “Kvīra dzeja mūsdienās”, kas ir notikusi Baltijas praida pasākumu nedēļā Rīgā.

Festivālu «Dzeja bez robežām» rīkoja biedrība «Literatūra bez robežām» (Literature without borders), Latvijas nekomerciālā organizācija, kas nopublicēja virkni poētisko krājumu krievu, latviešu un angļu valodās, kā arī piedāvā rezidences iespējas dzejniekiem un atdzejotājiem. Festivāla kuratori – Dmitrijs Kuzmins, Jeļena Glazova, Raimonds Ķirķis. Festivāls tika rīkots ar Izraēlas vēstniecības, Izraēlas ministru prezidenta administrācijas organizācijas “Nativ” un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Festivālu apmeklēja Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē.