10. septembrī, plkst. 19.00, Maskavas ielā 52 norisināsies “Metafiziskā dzeja”, kas ir ikgadējā festivāla Dzejas dienas nu jau arī ikgadējs pasākums, kas notiek dzejnieka un atdzejotāja Ulža Bērziņa namā, saieta namā ar nosaukumu Vijoļšķūnis Rīgā, poētiskajā un šķietami ārpus laika esošajā vietā starp Maskavas ielu un Daugavas krastu.

Šajā pasākumā namatēvs un idejas autors Uldis Bērziņš regulāri pulcējis profesionālus dzejniekus un atdzejas meistarus (regulāri dalībnieki bijuši Valdis Bisenieks, Leons Briedis, Jānis Rokpelnis, Inese Paklone, Olga Pētersone un citi), kā arī allaž centies pamanīt pa tīrradnim, jaunajam autoram vai kādam, kurš dzejā iekritis šķietami no citas jomas vai atgriezies pēc ilgas prombūtnes (kā pirms pāris gadiem, piemēram, Einārs Pelšs). Viens no pasākuma mērķiem ir atgādināt, ka dzeja ir pieskaršanās ārpus tveramās pasaules un laika esošajām vērtībām – lai cik daudz dzejas (un labas dzejas!) šajā laikmetā taptu par lietām un par laikā tveramām parādībām.

Būtiska pasākuma daļa ir atdzeja; lasīti tiek jauni un nepublicēti (vai publicēšanai grāmatās sagatavošanā esoši) atdzejojumi un dzejoļi. Šogad Metafiziskās dzejas lasījumos, kā ierasts, ar jaunāko dzejā uzstāsies Uldis Bērziņš, kā arī: jaunie dzejnieki Raimonds Ķirķis un Marija Luīze Meļķe; klasiķis Jānis Rokpelnis; dzejniece un atdzejotāja Ingmāra Balode. Skanēs atdzejojumi no islandiešu, spānu, farsi un poļu valodas, kā arī jauno autoru darbi līdzās klasiķu jaunākajam veikumam.

Pēc pasākuma, kā ierasts, stundas-divu garumā turpinās autoru un publikas diskusijas neformālā gaisotnē, kas ir galvenā Vijoļšķūņa priekšrocība pasākumiem – līdz ar dabisku koka nama akustiku; attiecīgi – cita apskaņošana nav nepieciešama.

Scenogrāfiju veido uz vietas esošās lampas, sveces, uz galda – rudens āboli sensorajai stimulācijai (smarža kā metafiziskās un fiziskās pasaules savienotāja).