27. oktobrī mūžības ceļos aizsaukta tulkotāja un bibliogrāfe Maija Gusāre-Garda (01.06.1942 – 27.10.2018)

Maija Gusāre-Garda dzimusi Krāslavā skolotāju ģimenē, studējusi Latvijas Valsts Universitātes  Vēstures un filoloģijas fakultātē. Studentu apmaiņas programmas ietvaros mācības turpinājusi Tbilisi Universitātes Filoloģijas fakultātē, ko beigusi 1965. gadā. Strādājusi  par literāro redaktori laikrakstā Cīņa. Kopš 1969. strādājusi par bibliogrāfi, vēlāk galveno bibliogrāfi toreizējā Viļa Lāča LPSR Valsts bibliotēkā. No 1993. gada līdz aiziešanai pensijā strādājusi valsts kontrolē.
Maijas Gusāres-Gardas pienesums literatūrā galvenokārt saistās ar prozas tulkojumiem no gruzīnu valodas. Sākusi ar stāstiem viņa pati par saviem nozīmīgākajiem darbiem minējusi G. Leonidzes stāstu krājumu Brīnumkoks (1967, kopā ar M. Niedri), N. Dumbadzes romānu Nebēdā, māt! (1976) un Mūžības likums (1983), stāsta Suns” (1978), G. Pandžikidzes rom. Septītās debesis (1979), gruzīnu noveļu krājuma Zvani vētrā (1981) tulkojumus. Tāpat Maijas Gusāres-Gardas paveikto darbu sarakstā ir O. Joseliani, A. Sulakauri, S. Kldiašvili, K. Lordkipanidzes, R. Džaparidzes u.c. aut. stāstu un noveļu latviskojumi.

Literatūrzinātniekiem un arī ikdienišķiem bibliotēku apmeklētājiem vēl tagad noder Maijas Gusāres-Gardas veidotie bibliogrāfiskie rādītāji, kas tapuši strādājot kopā ar citiem bibliotēku speciālistiem un literatūras pētniekiem.

Atvadīšanās no Maijas Gusāres-Gardas notiks sestdien, 3. novembrī, pulksten 12 Raiņa kapu kapličā.

Izsakām līdzjūtību aizgājējas tuviniekiem un draugiem.

Latvijas Rakstnieku savienība