Guntis Berelis

Guntis Berelis, rakstnieks un vadošais latviešu literatūras kritiķis 20. gadsimta 90. gados un 2000. gadu sākumā aizpildīja sistēmisko tukšumu, kas radās latviešu literatūras kritikā pēc PSRS sabrukuma. Aizstāvot un sludinot postmodernās literatūras principus, viņš savā ziņā lika pamatu jaunajai domāšanai par literatūru, kas dzima pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. Paralēli literatūrkritiskajiem un pētnieciskajiem tekstiem Guntis Berelis rakstīja prozu. Sākumā tie bija īsākas formas darbi, bet ar laiku viņš pievērsās romāniem, šajā jomā gūstot vislielākos panākumus – Latvijas Literatūras gada balvu, Dienas gada balvu kultūrā un Egona Līva balvu.

Rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis dzimis 1961. gada 2. jūlijā Cēsīs. Latvijas Universitāte studējis Fizikas un matemātikas fakultātē kā arī Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātnes un bibliogrāfijas nodaļā, kādu laiku strādājot par bibliotekāru Skujenē. Lai gan viņa debija prozā notika vēl perestroikas gaisotnē – pirmās publikācijas datētas ar 80. gadu otro pusi, bet stāstu krājums Mitomānija izdots 1989. gadā. 90. gados Guntis Berelis kļuva par vadošo latviešu literatūras kritiķi. Viņa recenzijas un raksti tika publicēti literārajā žurnālā Karogs, kurā viņš strādāja no 1989. līdz 1992. gadam un no 2003. līdz 2010, gadam, tomēr lielāko atpazīstamību autors ieguva, publicējot savas kritikas laikrakstā Diena. Latviešu literatūrai ļoti nozīmīgs ir Gunta Bereļa pētījums Latviešu literatūras vēsture (1999) un Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs (2001). Par beidzamo viņš saņem Latvijas Literatūras gada balvu par kritiku (2001). Ļoti veiksmīgs Guntim Berelim ir 2007. gads, kad iznāk viņa pirmais romāns Ugunīgi vērši ar zelta ragiem, kas saņem Latviešu Literatūras gada balvu kā labākais prozas darbs. 2015. gadā vēsturisko romānu sērijā Mēs. Latvija. XX gadsimts publicēts Gunta Bereļa romāns Vārdiem nebija vietas. Tas ieguva Egona Līva piemiņas balvu Krasta ļaudis, laikraksta Diena gada balvu kultūrā kā arī tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai prozā.
Gunta Bereļa stāsti tulkoti angļu, krievu, lietuviešu, igauņu, zviedru, somu valodā. Kopš 2000. gada – viņš piedalās studijas Deviņi cikla Rakstnieks tuvplānā veidošanā, portretējot dažādus latviešu autorus videoformātā.

Dienas gada balva kultūrā (Vārdiem nebija vietas, 2015)
Egona Līva balva Krasta ļaudis (Vārdiem nebija vietas, 2015)

Latvijas Literatūras gada balva:
Literatūrzinātnē (Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs, 2001)
Prozā (Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs, 2007)
Kultūras fonda godalga kritikā, 1995
Raiņa un Aspazijas fonda balva, 1995
Klāva Elsberga balva, 1993

Proza
Mitomānija [stāsti]. R.: Liesma, 1989
Agnese un Tumsas valdnieks. Brīnumains stāsts bērniem. R.: Daugava, 1995
Mīnotaura medības [stāsti]. R.: Atēna, 1999
Ugunīgi vērši ar zelta ragiem [romāns]. R.: Dienas Grāmata, 2007
Vārdiem nebija vietas [romāns]. R.: Dienas Grāmata, 2015

Kritika
Klusums un vārds [esejas, recenzijas]. R.: Daugava, 1997
Latviešu literatūras vēsture. R.: Zvaigzne ABC, 1999
Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs [esejas]. R.: Atēna, 2001

Tulkojumi no citām valodā
Andrejs Ļevkins. Dūmi miglā. R.: Orbīta, 2016