Jānis Peters

Jānis Peters – dzejnieks. Rakstnieku savienības biedrs kopš 1968. gada. Saņēmis LPSR nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukumu (1983), Saņēmis O. Vācieša prēmiju (1984). LZA goda loceklis (1990), LU goda biedrs (1991), Sv. Marka ordeņa kavalieris Venēcijā (1993). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995).
Petera dzejas dominējošā atslēgas tēma ir dzimtene, tās likteņa problemātikas izvirzījums visās laika kategorijās. Pagātnes, tagadnes, nākotnes, mītiskā laika vīzijas autors glorificē ar tautas mentalitāti, dzīvesziņu, folkloru un tradīcijām, strēlnieku gaitām, darba un dziesmas tikumu. Autors pagātni izmanto kā tiltu uz tagadni, savukārt tagadnes cilvēks, vērtējot un izzinot pagātni, ieskicē nākotnes attīstību, cikliskais laiks it kā saplūst ar mītisko laiku, cilvēka pasaules izjūtām.

Jānis Peters dzimis 30. 06. 1939. Priekulē. Mācījies Liepājas 6. vsk. (1947 – 1958), paralēli mācībām vsk. (1957 – 1963) strādājis par skatuves strādnieku un režisora palīgu Liepājas teātrī, pēc tam strādājis vairākos preses izdevumos: gadu bijis literārais līdzstrādnieks Liepājas rajona laikrakstā «Ļeņina Ceļš», no 1964 līdz 1967. gadam laikrakstā «Cīņa» un prozas nodaļas redaktors žurnālā «Zvaigzne» (1967 – 1972). Ieņēmis Rakstnieku savienības valdes sekretāra posteni (1974 – 1976), bijis dzejas konsultants (1976), rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs (1985 – 1990). Latvijai atgūstot neatkarību, J. Peters pildījis Latvijas Republikas patstāvīgā pārstāvja pienākumus Maskavā (1990 – 1991) un bijis LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā (1992 II – 1997 IX). Muzikālā centra «Vernisāža» kultūras projektu vadītājs (1997 XI – 1998), no 1998. g. nov. muzikālā centra prezidents. Kopš 1999. gada LU Austrumeiropas institūta Sabiedrisko attiecību institūta direktors, K. Valdemāra fonda valdes priekšsēdētājs (no 1998). No 2002. gada 25. maija līdz 2005. g. 15. janvārim bijis Latvijas Pirmās Partijas biedrs.
Petera pirmā publikācija ir dzejolis «Kaist pīlādzis sniegā» (“Komunists”, 1961. g. 24. febr.).

Peters 20. gs. beigās pārtvēris 20. gs. sākumā Raiņa pausto rituma un mūžīgās attīstības, mainības uz augšu ideju, to papildinājis ar modernā cilvēka izpratnes un sirdsapziņas balsi. Petera dzejas liriskais varonis ir apveltīts ar latviešu folkloras fantastiskajiem tēliem, tas ir aktīvs kā Lāčplēsis, savas nostājas, domas un dzīves veidotājs, nesalaužams spēks, nelokāmu mugurkaulu apveltīts nākotnes paudējs. Petera dzejai raksturīga harmonija, muzikalitātes, skaņa un krāsainība, dzejas ritms bijis ierosmes avots komponistiem, īpaši R. Pauls radījis ap 100 dziesmu ar J. Petera dzejas tekstiem. Dzejniekam būtiski ir simboli, to kodi, piemēram, dzirnakmens tēls, kas krājuma «Dzirnakmens» kopumā pārtop tautas darba mīlestības, baltās dzīves uztveres un vitalitātes simbolā, savukārt, krājumā «Asinszāle» daudzslāņaina ir asinszāles attīstības, dzīvības simbolika. Daiļradē būtisks arī saknes motīvs – tautas stipruma, sīvuma un sevis apzināšanās pasaules kontekstā. Dzeju rindās daudz variēts ar uguns tēlu kā vienu no pirmelementiem, kas sevī ietver gaismas un dzīvības izstarotāju, tautas mentalitātes, erudīcijas un pastāvēšanas, arī ārdītāja, iznīcības simbola kodus. Petera daiļrades 80. gadu periodā ienāk publicistika, arī publicistiskā dzeja. Petera liriskā stāstnieka talants veiksmīgi tālāk attīstījis balādes žanru latviešu literatūrā.

Dzeja:
Dzirnakmens (1968),
Asinszāle (1970),
Mans bišu koks (1973),
Ceturtā grāmata (1975),
Priekšnojautas (1979),
Tautas skaitīšana (1984), Dzejas (2004, izlasē ievietots līdz šim nepublicēts dzejoļu krājums «Vīna dvēsele»).

Dzeja bērniem:
Kovārnis korī (1988).

Publicistika:

Baltijas toverī sālīti (kopā ar D. Avotiņu, 1973),
Kalējs kala debesīs… (1981).

Proza:
Balta ziemeļu sūna (par K. Valdemāru, 1977),
Raimonds Pauls (1982).

Libreta autors P. Dambja operai «Spārni» (teātrī, 1976).

Peters atdzejojis no krievu valodas J. Jevtušenko «Sloku pārlidojums» (1968).

Petera lirika tulkota angliski, krieviski: Three precious things = Три дорогие нам вещи (Rīga, 1984, tulk. J. Cērps, Ž. Ezīte); Всемирная эпиграмма (antaloģ. Sankt-Pēterburga, 1998, sast. V. . Vasiļjevs, B. Timofejevs); Из камня и огня (Стихи // Rīga, 1986, tulk. I. Čerevičņiks); Мой улей (Maskava, 1978, tulk. V. Kuprijanova); Раймонд Паулс: Версии, видения, документы (Rīga, 1986, tulk. S. Hristovskis). Igauniski: dzeja ievietota Läti uuema luule valimik daniski (Tallinn, 1997, sast. K. Skujenieks, G. Godiņš).