Māris Bērziņš

Māris Bērziņš latviešu literatūrā ienāca ar romānu Ērika Trauma sapnis (2003). Par to atzinīgi izteicās virkne rakstnieku, tomēr šis darbs vairāk tika pamanīts speciālistu aprindās. Īsts lasītāju mīlestības vilnis bija pēc tam, kad Māris Bērziņš sāka rakstīt Gūtenmorgena sērijas darbus – nelielus, absurda tradīcijā ieturētus asprātīgus, ironiskus un vienlaikus filozofiskus īsprozas tekstus, kuru varonis Gūtenmorgens (pirmoreiz grāmatā – 2007) nonāk visdažādākajās dzīves situācijās. Gūtenmorgena popularitāte ir tik liela, ka tas nu jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo gan preses izdevumos, gan grāmatās. Līdzās mazajiem stāstiem Māris Bērziņš raksta romānus. Vēsturiskajā romānu sērijā Mēs. Latvija. XX gadsimts izdotā Svina garša (2015) kļūst par vienu no lielākajiem notikumiem jaunāko laiku latviešu literatūrā. Darbs iegūst Latvijas Literatūras gada balvu un Baltijas Asamblejas balvu literatūrā kā arī virkni citu nozīmīgu literāro godalgu, bet 2016. gadā romāna dramatizējums iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī.

Rakstnieks Māris Dzimis 1962. gada 7. decembrī Rīgā, beidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, strādājis par ekonomistu vairākos valsts un privātajos uzņēmumos, Kultūras ministrijā un Ekonomikas ministrijā, bijis pirmais Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors. Līdzās prozas tekstiem, kas viņa daiļradē ir noteicošie, Māris Bērziņš raksta arī lugas. Dažas no tām iestudētas amatierteātros un ieguvušas prēmijas nacionālajā lugu konkursā, bet krājums Iztēlojies saņēma Latvijas Literatūras gada balvu 2009 nominācijā Dramaturģija.

Savā daiļradē Māris Bērziņš ir apliecinājis spēju būt universāls. Viņam vienlīdz labi izdodas absurda tradīcijās ieturētie īsprozas teksti, gan plašākas formas darbi. Gūtenmorgena sērija, kuru veido publikācijas dažādos plašsaziņas līdzekļos, kā arī grāmatu izdevumi (2007, 2009, 2017, 2017) rosinājusi vairākus režisorus uzņemt filmas. Pēc stāsta Gūtenmorgens un laika mašīna Elīna Lihačeva 2009. gadā uzņēmusi īsfilmu ar tādu pašu nosaukumu. Režisore Elīna Eihmane ekranizējusi divas īsfilmas: Gūtenmorgens un Trešā acs (2011), Gūtenmorgens un Jāņi (2013). Savukārt režisore Linda Olte 2017. gadā radījusi televīzijas filmu Gūtenmorgens un Vienciems.

2011. gadā klajā nāk divi Māra Bērziņa darbi – romāns Titāna skrūves un sadarbībā ar tēlnieku Aigaru Bikši īstenotais mākslas projekts Laika pavēlnieki. 2013. gadā izdots romāns Sveiks, Dzintar Mihail!, bet 2015. gadā daudzas literārās godalgas ieguvušais darbs par Otrā pasaules kara laika notikumiem Latvijā Svina garša.
Māris Bērziņš rakstījis arī bērniem. Grāmata Resnais svešinieks (2008) kļūst par notikumu savā žanrā, bet rakstnieka radītais Cūkmena tēls, kurš izseko bērnus, reģistrējot, cik kurš piecūkojis dabu, rosina domāt par ekoloģijas problēmām.

Baltijas Asamblejas balva literatūrā 2015 (par romānu Svina garša)

Latvijas literatūras gada balva:
2009 (dramaturģija par krājumu Iztēlojies)
2015, (proza, romāns Svina garša)

Dzintara Soduma balva 2015 par romānu Svina garša

Gūtenmorgena sērija:
Gūtenmorgens. R.: Karogs, 2007
Gūtenmorgens: mazliet pakuplināts krājums. R.: Mansards, 2009
Gūtenmorgens otrreiz. R.: Dienas Grāmata, 2017
Gūtenmorgens pirm’reiz. R.: Dienas grāmata, 2017

Romāni:
Ērika Trauma sapnis. R.: Pētergailis, 2003
Titāna skrūves. R.: Dienas Grāmata, 2011.
Sveiks, Dzintar Mihail!. R.: Dienas Grāmata, 2013
Svina garša. R.: Dienas Grāmata, 2015

Bērniem:
Resnais svešinieks. R.: Liels un mazs, 2008

Lugas:
Iztēlojies. R.: Mansards, 2009

Citi:
Laika pavēlnieki (kopā ar tēlnieku Aigaru Bikši). R.: Dienas grāmata, 2011