Tikko Apgādā Zvaigzne ABC iznākusi jauna grāmata ar īpatnēju nosaukumu “HhhH”. Gonkūru balva (Prix Goncourt du Premier Roman) ir pirmā atzinība, kuru literatūras pasniedzējs Lorāns Binē (Laurent Binet) saņēma par savu romānu. Tad bija nominācijas Eiropas literatūras gada balvai un National Book Critics Circle Award un tituls “New York Times” Notable Book of the Year (2012). Vārdu sakot, jau grāmatas pirmizdevums franču valodā tika uzņemts ar atzinību, bet angļu tulkojums guva pasaules slavu. Jautājums ir šāds: kas vēsturiskā romānā (visas darbojošās personas un notikumi ir īsti) saista lasītājus tik ļoti, lai izvirzītu grāmatu dažādiem apbalvojumiem un, kas varbūt ir pat svarīgāk, aizrautīgi lasītu to paši un ieteiktu draugiem?

Šis ir Lorāna Binē pirmais romāns, un nosaukuma četri burti ir abreviatūra no kāda nacistiskās Vācijas laika izteiciena ar nozīmi “Himlera smadzenes sauc Heidrihs” (Himmlers Hirne heisst Heidrich). Reinhards Heidrihs, blondais, gudrais bezprincipu karjerists, Heinriha Himlera labā roka, pārliecināts nacists, Prāgas vietvaldis un ebreju jautājuma risinātājs, ir viens no šī romāna galvenajiem personāžiem. Tieši viņš ir mērķis čehu trimdas valdības organizētajā pretošanās operācijā ar nosaukumu “Antropoīds” – tā ir visskaļākā pretošanās kustības organizētā augsta ranga nacistu amatpersonas slepkavība Čehijas vēsturē. Taču Heidrihs nekādā gadījumā nav romāna galvenais varonis. Arī čehu-slovāku izpletņlēcēji Gabčīks un Kubišs, kas izpilda spriedumu un vēlāk kļūst par nacionālajiem varoņiem, kuru piemiņa tiek glabāta vēl šodien, nav galvenās personas šajā romānā.

Paralēli teju skrupulozajam vēstures notikumu izklāstam lasītājs iegūst atklātu, šarmantu, brīžiem humorīgu, brīžiem pārdomu pilnu vēstījumu par to, kā jauns rakstnieks raksta savu pirmo vēsturisko romānu. Viņš diskutē ar citiem rakstniekiem, kuru darbus lasījis, godīgi atzīstas, kad šķietami nonācis rakstīšanas strupceļā, min dažādus faktus, kuriem nav tieša iespaida uz galvenajiem notikumiem – vārdu sakot, padara lasītāju par līdzbiedru vai uzticības personu. Un tieši šajā draudzīgajā atklātībā slēpjas romāna īstenais šarms. Plecu pie pleca ar Lorānu Binē lasītājs apmeklē muzejus un arhīvus, lasa un prāto, mēģina noskaidrot, vai atentāta brīdī Heidrihs brauca melnas vai zaļas krāsas mašīnā, mulst un cieš no nezināšanas par Gabčīka, Kubiša un pārējo puišu dzīves pēdējām dienām, un pašā noslēgumā atzīst, ka vēl joprojām turpina pētīt tālaika notikumus. Teksts ir dzīvīgs un valdzinošs, piešķirot senajiem notikumiem īsti mūsdienīgas krāsas, rādot ceļus, kas vienu dara par varoni un mocekli, bet citu – par saltu, biedējošu masu slepkavu.

Pieejama arī e-grāmata.

No franču valodas tulkojis Dens Dimiņš.