Ceturtdienas naktī mūžībā aizgājusi leģendāra teātra personība Līvija Akuratere. (23.11.1925. – 26.01.2017.). Latvijas kultūras vēsturē viņa paliks ar savu lielo un nesavtīgo teātra mīlestību, kurai piemita aristokrātisks smalkums un milzīga, neizsīkstoša enerģija.
Teātra pētniekiem Līvija Akuratere paliks atmiņā ar savām monogrāfijām par teātra māksliniekiem un teātra mākslu: Aktiermāksla latviešu teātrī (1983), Artūrs Filipsons (1970), Emīlija Viesture, (1976), Gunārs Cilinskis (1978), Neparastā aktrise (1985, par E. Bērziņu), Dzīves izturīgie (1988, par I. Mitrēvici un N. Mūrnieku), Rūdolfs Pīlādzis (1985, kopā ar V. Lapacinsku). Līvija Akuratere sakārtojusi albumu Latviešu skatuves gadsimts (1968, kopā ar T. Vlasovu), sarakstījusi scenāriju dokumentālajai filmai Jānis Osis (1966). Viņa daudz publicējusies periodikā un dažādos almanahos – ne tikai par teātri un dramaturģiju, bet arī kino mākslu.
Īpašs stāsts ir par Līviju Akurateri kā amatierteātra atbalstītāju. Jau sirmos gados viņa joprojām brauca garus ceļus pa Latvijas kultūras namiem, aktīvi darbojoties dažādās amatierteātru skates žūrijās. Apbrīnojama bija viņas enerģija un acīgais redzējums. «Teātri ir jāskatās ar mīlestību,» – Līvija Akuratere uzsvēra savā 90. jubilejas intervijā Neatkarīgās lasītājiem, un tas tiešām bija Līvijas Akurateres dzīves kredo.
Atvadu reizē jāuzsver arī Līvijas Akurateres ieguldījums studentu audzināšanā. Cik ietilpīgas ir skopās rindiņas viņas radošajā biogrāfijā: no 1952. gada lasīja teātra vēstures kursus J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē; Latvijas Kultūras akadēmijas profesore (1994–1999), lasīja lekciju kursus pasaules teātra mākslā. Līvijas Akurateres darba gaitas noritēja arī Dailes teātrī (literārās daļas vadītāja, 1951–1953), Kultūras ministrijā (no 1953. līdz 1957. gadam un no 1958. līdz 1961. gadam), Jaunatnes teātrī (literārās daļas vadītāja, 1964–1965), laikrakstā Rīgas Balss, Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1968–1993). Līvija Akuratere bija drāmas konsultante Rakstnieku savienībā, mākslinieciskā vadītāja Tautas kinoaktieru studijā (1965–1968).
Līvija Akuratere saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni (1999) un Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu teātrī (2008).
Latvijas Rakstnieku savienība izsaka līdzjūtību viņas tuviniekiem un talanta cienītājiem. Atvadīšanās no Līvijas Akurateres šo sestdien pulksten 14 no Apšuciema kapu baznīcas.
