“Vēstule var iepriecināt, vēstule var skumdināt, paretam gadās, ka vēstule iejaucas cilvēka liktenī, notikumi sāk vērpties pavisam citādi, nekā iepriekš gribēts, un mīlestībai basām kājām jāiet asām šķembām kaisīts ceļš,” tā jauniznākušā romāna “Vēstule” anotācijā raksta izcilā latviešu prozaiķe Māra Svīre. Taču uz grāmatas vāka redzami gan rakstnieces, gan viņas dzīvesbiedra, rakstnieka Vladimira Kaijaka vārdi. Vai abi autori, kuri vairāku gadu desmitu garumā radījuši neskaitāmus latviešu lasītāju iecienītus darbus, šoreiz pie romāna ir strādājuši kopīgi? Jā, “Vēstule” ir kopdarbs, taču šī kopdarba noteikumus diktējuši nevis viņi paši, bet gan liktenis.
- gada rudenī Vladimirs Kaijaks aizgāja mūžībā, atstājot rakstāmgalda atvilktnē nepabeigtu romānu. Kā stāsta Māra Svīre: “Viņš nekad nevienam, pat man, nestāstīja, ko raksta. Nejautāju un nespiegoju, kad viņš kaut kur aizgāja, zināju, ka, tikko pabeigs, iedos izlasīt. Kad Vladimira vairs nebija, ilgi neuzdrošinājos apskatīt uzrakstīto, likās: nedrīkstu, jo vēl tikai pusē…” Taču rakstniece labi apzinājusies, ka nepabeigtajam manuskriptam nevajadzētu palikt atvilktnē, bet gan iznākt Vladimira Kaijaka pēdējā grāmatā. Tādēļ romānu pabeigt uzņēmās Māra Svīre pati.
“Vēstule” turpina vēstīt par notikumiem, kas aizsākās 2009. gadā klajā laistajā un nupat no jauna izdotajā romānā “Meitene no nekurienes”, taču tas lasāms arī kā pastāvīgs darbs. Kā atzīst Māra Svīre, nebūt nebija viegli iedomāties, kā autors būtu vēlējies tālāk virzīt notikumus, kuri apraujas puslappusē. “Centos iztēloties, kā viņš būtu sižetu risinājis. Skaidrs, ka vajadzīgi notikumi un cilvēku rīcība Kaijaka stilā, manā romānā tas droši vien būtu mazāk dramatiski,” stāsta rakstniece. Likteņa neparedzamo rotaļu un abu autoru darba rezultātā romāns beidzot ir nācis klajā un intriģēs gan tos, kuri vēlas uzzināt, kā turpinās pirmā romāna varoņu gaitas, gan tos, kuri vēlēsies saskatīt un apjaust, kā viena darba tekstā savijas un sasaucas divu dažādu autoru rokraksti.
Vladimira Kaijaka daudzpusīgo daiļradi labi raksturo žanru daudzveidība, kuros rakstnieks strādājis – no dzejas krājumiem jaunībā līdz šausmu jeb, kā pats Kaijaks tos sauca, “dullajiem” stāstiem krājumos “Vecis”, “Visu rožu roze”, “Masku teātris” un romānā “Rēgi”, no detektīvromāniem līdz 20. gadsimta Latvijas vēstures griežiem caur vienas dzimtas prizmu lasītāju iemīļotajā tetraloģijā “Likteņa līdumnieki”. Savukārt Māras Svīres lielisko stāstnieces prasmi, izcilo novērotājas talantu un dzirkstošo humoru pazīst katrs, kurš lasījis autores stāstus, romānus vai skatījies Jāņa Streiča kinofilmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kas uzņemta pēc autores stāsta motīviem un kurai viņa pati rakstījusi arī scenāriju. Romāns “Vēstule” gan skan dramatiskākā intonācijā, jo stāsta par vienmēr aktuālo un komplicēto tēmu – cilvēku attiecībām, emociju un jūtu pasauli un likteņiem, kurus tik vienkārši var ietekmēt pārpratumi, klusēšana vai arī – vēstule.
Pieejama arī e-grāmata.
