Dzejnieks Haso Krulls (Hasso Krull, dzimis 1964. gadā) ir viens no mūsdienu spilgtākajiem igauņu intelektuāļiem, plaša stilistiskā un poētiskā reģistra dzejnieks, lielisks savu domu un sajūtu improvizētājs, filozofisko un dzejas tekstu tulkotājs, vairāku dzejoļu un eseju krājumu autors, kurš ir saņēmis vairākas Igaunijas valsts prēmijas un 2005. gadā ieguvis Baltijas Asamblejas balvu.

Guntara Godiņa sastādītajā un atdzejotajā izlasē iekļauti Haso Krulla dzejoļi gandrīz no visiem viņa krājumiem, kas ļauj izsekot dzejnieka rokraksta un stila veidošanās tendencēm.

Pirmajos Haso Krulla dzejoļu krājumos jūtama dekadence, simbolisms, mistifikācija, konstrukcija. Vēlākā perioda darbos viņš raksta metaforām piesātinātus un ļoti detalizētus dzejoļus. Savdabīgā grāmata “Džezs” sastāv no dzejoļiem, kuriem par iedvesmu kalpojusi džeza mūzika, konkrēti komponisti un izpildītāji. Krājumā “Svari” atrodam poētiskus tekstus, kas interpretē konkrētas fotogrāfijas. Šīs izlases piektajā nodaļā “Ziema” atradīsit dzejoļus, kuru kopīgā noskaņa ir intimitāte, personiskais, atklātība, liriskums. Grāmatas beigās fragmenti no eposa dzejā “Kad akmeņi vēl bija mīksti”, kura pamatā ir somugru tautu mīti, leģendas, pasakas un tautasdziesmas. Pats autors kādā esejā raksta: “Vēsture ir mistifikācija. Izglītoti cilvēki ar nopietnām sejām runā par laikiem, kas vairs neeksistē; par ļaudīm, kuri vairs nevar par sevi iestāties; par notikumiem, ko neviens savām acīm nav redzējis (..). Tāpēc vēsturei es neticu. Ticu tikai senajam mantojumam un mītiem, jo tie stāsta par pagātni, kas arī pašlaik pastāv un kam ir spēks atgriezties. Tā ir spēkā esošā pagātne. Spēkā esošā pagātne nekur nav zudusi un tai nepiemīt galīgā taisnība, jo tā ir palikusi nepiepildīta: drīzāk tā rada nākotni, kas pati ir pagātnes atspoguļojums.”

Atdzejojumu „Kad akmeņi vēl bija mīksti” meklējiet http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/488/kad-akmenji-vel-bija-miiksti/, lielākajās Latvijas grāmatnīcās un jautājiet bibliotēkās.