Pirmo reizi Latvijā veikts pētījums, kas analizē 18. gs. operas kultūru, izprotot to kā Eiropas elites kultūras un komunikācijas telpu. Aristokrātiskā auditorija un 18. gs. intelektuāļi veidoja mūzikas industrijas saturu, piešķīra nozīmes, ietekmēja sižetus, lēma par operas finansējumu, glāba operas no regulārām ekonomiskām krīzēm un konstruēja savus paštēlus uz skatuves.

V.A. Mocarta opera buffa „Don Giovanni” (Dons Žuans, 1787. g., pirmizrāde Prāgā) ilustrē to, kā veidojās operas politika Austrijas impērijā, mijiedarbojoties dažādiem politiskiem un ekonomiskiem, dzimtes kultūras un globālā operas tūrisma kultūras aspektiem: operas tapšanā un uztverē iesaistījās ne tikai izcils libretists Daponte un ģeniāls austriešu komponists, bet operas recepcijai sekoja un par tās pirmizrādi Vīnē diskutēja Austrijas ķeizars Jozefs II, ministri un galma dāmas. Tādējādi 18. gs. operas nozīme radikāli atšķiras no mūsdienu opermākslas – opera 18. gs. ir būtisks politisko vēstījumu, varas konfliktu un valdnieka publiskā tēla „darbnīca”.

Monogrāfijā tiek analizēta Mocarta opera saistībā ar senu dona Žuana tradīciju Eiropas mītos, viduslaiku dzejā, renesanses un klasicisma teātrī, kā arī veidota saturiskā saikne ar Mocarta operas uztveri 19. un 20. gs. literatūrā, politikā, filozofijā. Operas iekļaušanās mūsdienu erotizētajā patēriņa vidē un izklaides kultūrā analizēta saiknē ar dona Žuana kā hiperseksuāla, maskulīna tēla raksturu mūsdienu filmu un seriālu, kā arī kultūrfestivālu norisēs.

Grāmata ir paredzēta visiem, kas vēlas tuvāk iepazīties ar 18. gs. aristokrātiskās kultūras ikdienu operas kultūrā un  kas ir ieinteresēti mūzikas vēsturē un 18. gs. sabiedrības ikdienā. Operas analīze kultūrpētniecībā piedāvā iespēju humanitāro un sociālo nozaru studentiem, pētniekiem, mūzikas skolotājiem starpdisciplinārā analīzē atklāt jaunas 18. gs. kultūras iezīmes, veidot dialogu ar Eiropas sabiedrības pagātni.

Grāmatas saturu papildina vērtīgas  18. gs. gravīras, zīmējumi un autora fotomateriāli.

Izdevumu atbalstījuši Valsts kultūrkapitāla fonds, Gētes institūts un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija.