Klajā laists literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla „Domuzīme” 2017. gada pirmais numurs. Žurnāls tiek veidots par Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu.
Jaunāko latviešu īsprozu pārstāv Guntis Berelis, Andris Akmentiņš, Lauris Vanags un Kristīne Želve. Minēto autoru stāstiem vairāk vai mazāk raksturīgs ironisks izteiksmes veids, savukārt dzejnieks Ronalds Briedis savā esejā runā par postironijas laikmetu.
Bez jebkādas ironijas “Domuzīmes” apaļā galda sarunas dalībnieki runā par latviešu – valsts valodas statusu ikdienā un likumos Latvijā, par pašu latviešu attieksmi pret savas dzimtās valodas lietošanu dažādās situācijās un jomās. Sarunā piedalās Māris Baltiņš, Ina Druviete, Normunds Dzintars, Rudīte Kalpiņa, Eduards Liniņš, Toms Treibergs.
Īpašajā rubrikā “Latviešu klasiķu īsproza” literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis izceļ trimdas rakstnieci Ilzi Šķipsnu, lasāms viņas darbs “Bārenes stāsts”. Franču rakstnieka Markusa Maltes stāstu “Eņģelis Raudātājs” tulkojis Dens Dimiņš.
Par 20. gs. vēstures nozīmi savā daiļradē intervijā žurnālam “Domuzīme” stāsta Somijas zviedru rakstnieks Šells Vesto (Kjell Vesto), kurš decembrī ciemojās Rīgā. Par pagātnes ietekmi uz mūsdienu sabiedrību reflektē arī dzejnieks un publicists Jānis Vādons, secinot, ka “viens no iemesliem, kas ērtību un izklaižu pārņemtajā masu kultūras pasaulē samazina mūsu izredzes būt laimīgiem, ir nevēlēšanās atvēlēt laiku domāšanai par galvenajiem jautājumiem”.
Vēl šajā numurā lasāmas Liānas Langas un lietuviešu dzejnieka Rolanda Rastauska dzejkopas (pēdējā – Indras Brūveres atdzejā), arī dzejnieču Elīnas Līces, Elvīras Blomas un Kristas Annas Belševicas darbi.
Jaunās grāmatas recenzējuši Anda Baklāne, Anda Kubuliņa, Mārtiņš Mintaurs, Kaspars Zellis un Sintija Kampāne.
Vēsturnieks Gvido Straube piedāvā versiju par zemnieku migrāciju 17.-18. gs. Vidzemē, savukārt vēsturnieks Jānis Šiliņš izvērsti apraksta Pirmā pasaules kara bēgļu plūsmu no Latvijas uz Krieviju, bēgļu uzturēšanās apstākļus impērijā un latviešu saistību ar 1917. gada Februāra revolūciju, bez kuras nebūtu iedomājama Latvijas neatkarība.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Prozas darbus ilustrējuši mākslinieki Sergejs Davidovs, Rasa Pavilona, Ernests Kļaviņš, Kristaps Freimanis.
“Domuzīmes” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
Par VKKF piešķirto finansējumu 2017. gadā (jūnijā, septembrī, decembrī) iznāks vēl trīs žurnāla “Domuzīme” numuri.
Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri elektroniski lasāmi fabula.im un las.am.
Žurnāls “Domuzīme” iznāk kopš 2015. gada četras reizes gadā.
