LU Akadēmiskais apgāds laidis klajā Aivara Strangas monogrāfiju
“Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika (1934–1940)”
- gada valsts apvērsuma gadadienā – 15. maijā – LU Akadēmiskajā apgādā iznākusi grāmata, kas būs interesanta plašam lasītāju lokam, – LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesora Aivara Strangas pētījums “Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika (1934–1940)”, kurā atklātas valsts politikas galvenās iezīmes pirmskara neatkarīgās Latvijas Republikas pēdējā prezidenta valdīšanas laikā.
“Aivara Strangas grāmata ir aizraujošs pētījums par Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimniecisko politiku (1934–1940). Autors sev raksturīgajā informatīvi piesātinātajā stilā, dažviet eleganti iezibinot lasītāja prātā iepriecinošu, teju nojaušamu intelektuālo ironiju, vēstī arī par to, ko mēs vēl nezinājām par Ulmaņa autoritārās valdības iecerēm un paveikto tautsaimniecībā,” atzīmē vēsturniece Ineta Lipša.
Darba ievadā sniegts plašs historiogrāfijas pārskats, un turpinājumā autors vērtē Latvijas saimniecisko stāvokli apvērsuma priekšvakarā un autoritārā režīma ekonomisko politiku. Pētījuma galvenais mērķis, kā norāda Aivars Stranga, “ir izvērtēt autoritārās valdības politiku Latvijai vissarežģītākajos jautājumos – tie ir darbaroku trūkums laukos un rūpniecības ekstensīva attīstība. Lielākā uzmanība veltīta Darba Centrāles darbībai un Saimnieciskā dienesta likumam, kas noteica pilnīgu valsts kontroli pār darbaspēka kustību, kā arī valsts ekonomiskajam stāvoklim un ekonomiskajai krīzei, kas sākās 1939. gada rudenī. Otrs mērķis ir izvērtēt plānsaimniecības tendences valsts ekonomiskajā politikā un sīki apskatīt 6 gadu valsts plāna projektu, kas tika izstrādāts 1938. gadā. Šī projekta (tēžu) izvērtējums ļauj arī gūt priekšstatu par valsts saimniecības un atsevišķu tās nozaru stāvokli”. Pētījumā izmantots bagātīgs avotu un literatūras klāsts – piemēram, 6 gadu valsts plāna projekts tik plašā mērā mūsu akadēmiskajā literatūrā analizēts pirmo reizi. Detalizēti aplūkots, kā valsts iejaucās saimniecībā, visplašāko vērienu gūstot 1939.–1940. gadā, īpaši darbaspēka kustības kontroles ziņā.
Tāpat autors ir pievērsis uzmanību vairākām citām problēmām – ne tikai laukstrādnieku, bet arī saimnieku augošajam trūkumam laukos, valdības nostājai pret minoritātēm, dažādiem piespiedu pasākumiem, kas bija vērsti pret iedzīvotājiem un izraisīja viņos neapmierinātību. Mazturīgāko ļaužu ikdienu ietekmēja augošā dzīves dārdzība, pilsētu strādniekus – skarbie dzīves apstākļi, turklāt pastāvēja ārkārtīga iedzīvotāju kontrole.
“Ar šo monogrāfiju Latvijas historiogrāfija ir ieguvusi detalizētu stāstu par Ulmaņa autoritāro režīmu. Pētījums balstīts uz Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentiem, aplūkotā laika preses publikācijām, daudziem citiem vēstures avotiem un vēsturisko literatūru.
Analizētais jauno faktu materiāls liek nobirt bez barotnes palikušajām “vīģes lapām”, ar kurām līdz šim sevi piesedza mīts par ulmaņlaikiem kā zelta laikiem Latvijas valstiskuma vēsturē,” atzīst Ineta Lipša.
LU Akadēmiskā apgāda izdevumus visizdevīgāk iegādāties grāmatu veikaliņā LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 – pirmajā stāvā blakus garderobei.
