Jāņa Rozes apgādā izdots viena no krievu mūsdienu aktuālākajiem autoriem Jevgeņija Vodolazkina jaunākais romāns „Aviators”.
Jevgeņijs Vodolazkins (1964) ir filoloģijas zinātņu doktors, senkrievu manuskriptu speciālists Krievu literatūras centrā Sanktpēterburgā, daudzu akadēmisku publikāciju autors, dramaturgs un prozaiķis. Starptautiski cildināto, daudzās valodās tulkoto romānu „Laurus” (Jāņa Rozes apgāds, 2014) atzinīgi novērtējuši arī latviešu lasītāji.
„Aviators” krievu valodā izdots pirms gada. Romāna varonis ir cilvēks tabula rasa stāvoklī, proti, nācis pie samaņas slimnīcas gultā, viņš saprot, ka nezina par sevi itin neko – ne savu vārdu, ne to, kas viņš tāds ir un kur atrodas. Cerībā rekonstruēt savu dzīvesstāstu, viņš pieraksta atiņā uzausušās neskaidrās un haotiskās epizodes: 20. gadsimta sākuma Pēterburga, bērnības vasaras Sīveros un Aluštā, ģimnāzijas gadi un pirmā mīlestība. 1917. gada revolūcija, jūsma par aviāciju, Solovku nometnes šausmas… Taču kā iespējams tik skaidri atcerēties tālaika sadzīves detaļas, frāzes, smaržas un skaņas, ja kalendārā ir 1999. gads?
Jevgeņiju Vodolazkinu mēdz dēvēt par krievu Umberto Eko vai par krievu Markesu, bet rakstniekam ir gana būt vienkārši viņam pašam. Iepriekšējā romāna „Laurus” panākumi daļēji tika skaidroti ar autora specializāciju senkrievu literatūrā, bet „Aviators” attiecas uz pavisam citu laikposmu, līdz ar to šis romāns apliecina, ka Vodolazkins ir nopietns rakstnieks – mākslinieks –, ne tikai noteiktas jomas pētnieks.
Krievu literatūras kritiķi atzīst, ka Vodolazkinam piemīt īpašas spējas aprakstīt netveramas sajūtas, skaņas un smaržas. Māras Poļakovas lieliskajā tulkojumā šī īpašība saglabāta un īpaši izcelta. Sākot no sava pirmā romāna „Solovjovs un Larionovs”, Jevgeņijs Vodolazkins ir uzticīgs idejai par visaptverošu, nelineāru laika konceptu – viņa darbos laika nav, viss ir vienots un savstarpēji saistīts. Šajā gandrīz vai detektīvžanra stāstā autors meistarīgi ieslēpis vainas, piedošanas, izpirkšanas un atriebes tēmas. Galvenais varonis Platonovs veidots tā, lai, sekojot līdzi viņa gaitām un pārdomām, lasītājs nevilšus apcerētu savu dzīvi.
No krievu valodas grāmatu tulkojusi Māra Poļakova, vāka dizainu veidojis Tomass Folks.
Grāmata tulkota un izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Grāmata ir pieejama visās Jāņa Rozes grāmatnīcās
