Kad Melita Norvuda, kas visu mūžu bija piegādājusi Padomju Savienībai slepenu britu valdības informāciju, beidzot tika atmaskota, viņai bija 87 gadi. Izrādījās, ka sirmā kundze, kuras tēvs bija latviešu sociāldemokrāts Aleksandrs Zirnis, ir visilgāk neatklātā spiedze Lielbritānijas vēsturē. Turpat 40 gadu garumā viņa bija sadarbojusies ar Padomju Savienību, sniedzot ziņas par britu kodolprojektiem. Nodotā informācija ievērojami sekmēja padomju atombumbas izstrādi. Kā atzīst rakstnieks un publicists Otto Ozols, “Melitas Norvudas, latviešu emigranta meitas, dzīvesstāsts vēlreiz apliecina seno patiesību – dzīvē mēdz notikt tik apbrīnojamas lietas, kas liktos neticamas pat kino”.

Intriģējošais padomju spiedzes stāsts iedvesmoja britu vēsturnieci Dženiju Rūniju uzrakstīt starptautiski novērtētu spiegu romānu “Sarkanā Džoana”, kas nupat izdots Apgādā Zvaigzne ABC.

“Sarkanā Džoana” lielā mērā ir psiholoģisks, nevis action romāns, un tieši tas padara darbu tik aizraujošu. Lasītājs iepazīst dažādos apsvērumus, uz kuriem balstījās aukstā kara laikā dzīvojušo cilvēku izvēles, un līdz pat pēdējai lappusei nevar būt drošs, kuram uzticēties. Uz spēles likts daudz – faktiski, ņemot vērā (pavisam burtiskā nozīmē) sprādzienbīstamo situāciju pasaulē, – visas cilvēces nākotne. Taču Rūnijas romāns vienlīdz aizraujoši izklāsta ne vien globālos notikumos, bet arī personiskās drāmas – tajā ir mīlestība, draudzība, nodevība un noslēpumi, un tas liek uzdot jautājumu: vai cilvēks, kurš ārkārtas situācijā reiz rīkojies nodevīgi, paliek nodevējs uz mūžiem? Un ko ikviens no mums ir gatavs maksāt, lai paliktu patiess pats pret sevi?

Kritiķi atzīst, ka autore ir pamatīgi izpētījusi britu specdienestu arhīvus, lai grāmatā meistarīgi atklātu prātam neaptveramo spiegu pasauli, kas eksistēja paralēli ikdienišķajai pilsoņu dzīvei. Nolīgtie specdienestu darbinieki rūpīgi dokumentēja ik soli cilvēku dzīvē – tika pierakstīts pat kino seansos demonstrēto filmu saturs un skatītāju reakcija zālē. Mūsdienās ir grūti iedomāties aizdomu un neuzticības pilno gaisotni, kas sabiedrībā valdīja aukstā kara laika sašķeltajā Eiropā. Kad robeža starp meliem un patiesību ir izzudusi, nav drošas atbildes uz jautājumu, kurš ir draugs un kurš – ienaidnieks. Saplūdinot faktus un fantāziju, Rūnija ļauj lasītājam ielūkoties 30. gadu beigu Kembridžas komunistu aprindās un uzzināt, kā padomju izlūkdienesti centās iegūt informāciju par britu kodolieroču projektu.

Pieejama arī e-grāmata.

No angļu valodas tulkojis Vilis Kasims.