Lias Guļevskas un Gunāra Jākobsona grāmata par leģendārā estrādes dziesmu konkursa vēsturi, par tā veidotājiem un dalībniekiem. Autori ir bijuši raidījuma “Mikrofons” vadītāji un balsis radio viļņos. “Mikrofona” vēsturi cilājot, atlasītas nozīmīgākās lapaspuses, svinīgākie, jestrākie un skandalozākie atgadījumi, kas raksturo gan konkursa lielo nozīmi, gan PSRS laika tikumus un cilvēkus.

Grāmatā arī bagātīgs fotomateriālu klāsts.

Lasītāji, kas abonēs laikrakstu “Latvijas Avīze” vismaz četriem mēnešiem, grāmatu saņems dāvanā.

 

Man “Mikrofons” bija īpašs! “Mikrofona” koncerti, šī svētku sajūta. Kas bija “Mikrofona” lielā priekšrocība? Tajā vienmēr parādījās jaunas sejas. Man “Mikrofons” likās daudz interesantāks arī muzikāli nekā tagad visas šīs aptaujas. Man ir aizdomas, ka tās tiek rīkotas tikai tādēļ, lai būtu šie telefona zvani, arī balsošanas sistēma jokaina. Tā ir komercija. “Mikrofonā” par to neviens nedomāja.

Raimonds Pauls, komponists

Kas vispār ir radio? Tā ir tāda mistiska būve debesīs, kas lielā mērā uzbūvēta no balsīm. Šo radio celtni raksturo vesela plejāde cilvēku, kas bija milzīgi sava darba entuziasti, kuri strādāja, jūtot virsuzdevumu, nerēķinoties ne ar laiku, ne apstākļiem, viņi dzina cauri šo grūto “Mikrofona” darbu, kas bija kolosāls! Un viņus mīlēja! Viņus mīlēja visa tauta, viņu darbs mums visiem tiešām bija ārkārtīgi vajadzīgs. “Mikrofona” dziesmu konkursiem un koncertiem latviskā gara kopšanā bija svarīga nozīme, kas īsti novērtēta nav vēl joprojām.

Zigmunds Skujiņš, rakstnieks

Slēgtā sabiedrībā, kāda bija padomju sabiedrība, “Mikrofons” spēlēja ļoti interesantu lomu. Tā bija viena no retajām patiesām pilsoniskām kustībām, kas nebija organizēta ne no augšas, ne sāniem, bet cilvēki kaut ko darīja patiesi. Cilvēki nepatiesi balsoja vēlēšanās, nepatiesi runāja sapulcēs, bet šeit bija kaila patiesība ‒ cilvēks drīkstēja darīt, ko viņš grib. Viņam patika šī dziesma, un viņš par to arī balsoja. Un, kad notika tie lielie koncerti, uz kuriem plūda tūkstoši, un vēl vairāk tūkstošu palika mājās un klausījās, cilvēki saprata, ka mēs visi kopā kaut ko darām. Es te redzu ļoti tālejošas sekas ‒ tā ir balsošana! Tās bija vēlēšanas! Mēs īstenībā ievēlējām sev dziesmu parlamentu! Melodiju parlamentu ‒ jau toreiz! Tas viss turēja mūs visus kopā.

Jānis Peters, dzejnieks

Vēl joprojām par to būtu vērts runāt daudz vairāk, cik liela nozīme “Mikrofona” aptaujai bija mūsu tautas un nācijas konsolidēšanā. Gan Raiņa Dzejas dienas, gan “Mikrofona” aptaujas ir veikušas ārkārtīgi svarīgu un būtisku mūsu tautas nacionālās pašapziņas izkopšanas, veidošanas un stabilizēšanas darbu. Kas vēlāk savu visaugstāko pakāpi sasniedza tautas atmodā.

Leons Briedis, dzejnieks