Tikko iznākušais Linnas Ullmannas romāns “Trauksmainie” ir rakstnieces veltījums vecākiem – leģendārajam zviedru kinorežisoram Ingmaram Bergmanam un aktrisei Līvai Ulmanei. Jaunākā no I. Bergmana deviņiem bērniem, Linna Ullmanna, ir kļuvusi par pazīstamu rakstnieci, vairāku literarāru balvu laureāti. Viņas iepriekšējie darbi tulkoti daudzās valodās, tostarp latviešu.

Romānu “Trauksmainie” sākotnēji bija iecerēts rakstīt kopā ar tēvu Ingmaru Bergmanu, un viņam bija jākļūst par tā galveno varoni un virzītājspēku. Taču, kā jau tas tik raksturīgi ikvienam no mums, abi loloto projektu atlika un atlika, līdz I. Bergmans bija pārāk slims, lai nopietni pievērstos topošajai grāmatai. Protams, tajā ir iekļautas arī meitas sarunas ar tēvu, taču daudz materiāla veltīts arī citiem ģimenes locekļiem – tostarp pašai autorei un viņas mātei.

Vai ir iespējams kādu iepazīt tik labi, lai izprastu? Vai to vispār vajag? Un kā šāda iepazīšana varētu notikt? Linna Ullmanna ir brīnišķīga stāstniece, kura izklāj savu dzīvi kā krāšņu, neparastu Fores salas neganto vēju pastāvīgi vēdinātu paklāju, sarežģīti savītajā rakstā tēvam atvēlot noteicošo pavedienu, bet nepiemirstot arī pārējos. “Mēs nebijām maza ģimene,” viņa raksta. Rūpīgi pierakstītas pēdējo gadu sarunas ar tēvu un pēc atmiņas citētas sarunas no bērnības. Sarunas ar mammu. Atmiņas par mammammu. Tikšanās ar brāļiem un māsām – “Pusmāsas un pusbrāļi – it kā tas nebūtu pa īstam. Puspiedzimuši, pusdzīvi, pusesoši, pusaizmirsti – ēnu bērni, kas ieslīdējuši ceriņu dzīvžogā vai izslīdējuši caur redeļu tilta spraišļiem.” Vasaras pie tēva Fores salā. Dzīve ar mammu Amerikā. Kino pasaule un teātra pasaule. Linnas pirmā fotosesija Parīzē. Pēdējā saruna ar tēvu. Atklāsmes par vientuļo bērnību un piepildītu tālāko dzīvi.

Grāmata, kas rada absolūtas atklātības iespaidu, ne mirkli nekļūstot vulgāra vai banāla. Nedz sentimentāla. Linnas Ullmannas atmiņas ir šaudīgas kā gaismēnas, siltas kā vasaras saule un viegli izvairīgas kā Fores salas vēji. Cilvēki un laikmets ļaujas rakstniecei un lasītājam, vienlaikus nezaudējot nenieka no savas patības. Savas būtības.

Un nav svarīgi, ka šī ir grāmata par kādu slavenu režisoru un viņa neparasto ģimeni, par kuru Linna bērnībā esot teikusi: “Manam tēvam ir četras mājas, divas mašīnas, piecas sievas, viens peldbaseins, deviņi bērni un viena kinozāle.” Šis ir romāns par meiteni, kas izauga liela un kļuva par sevi pašu. Lai tā notiek arī ar jums!

Pieejama arī e-grāmata.

No norvēģu valodas tulkojusi Raita Kozlovska.