Svetlana Aleksijeviča (1948) – baltkrievu žurnāliste un rakstniece, kura raksta dokumentālos avotos balstītu prozu. Latviski izdotas viņas grāmatas “Cinka zēni” un “Černobiļa. Lūgšana”. Vairāku desmitu dokumentālā kino scenāriju un vismaz triju lugu autore. 2015. gadā saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā.

“Sievietes karā” ir grāmata, kas vēsta par Otro pasaules karu sieviešu acīm. “Es nerakstu par karu, es rakstu par cilvēku karā. Es rakstu jūtu, nevis kara vēsturi,” stāsta autore grāmatas sākumā. Emocijas caurvij tekstu – par ceļu uz fronti, karošanu un “karu pēc kara” stāsta visdažādākās sievietes. Karalaikā viņas bija jaunas meitenes un pildīja ne tikai medmāsas pienākumus, bet kļuva arī par snaiperēm vai pilotēm. Viņas cīnījās Sarkanās armijas pusē gan pie Staļingradas un Berlīnes, gan Baltkrievijas un pat Latvijas teritorijā. Bet pāri visam – viņas mīlēja, tika mīlētas un pakļautas, samaltas un atbrīvotas, un atkal samaltas kara briesmās. Viņas bija varonīgas un nežēlīgas, naivas un paklausīgas, bet par savu drosmi vai gļēvumu pēckara gados bija spiestas klusēt un visbiežāk samaksāja ar salauztu dzīvi.
Vairāk nekā miljons sieviešu karoja Sarkanajā armijā, un šī grāmata piešķir balsi apslēptajai, noklusētajai kara vēsturei.

“Šī ir viena no labākajām grāmatām par sievietēm karā. Lasītāju atsauksmēs Svetlanas Aleksijevičas darbs nosaukts par pieminekli mūsdienu sieviešu ciešanām un varonībai. Bet tas arī ir stāsts par traģiskajiem likteņiem kaujaslaukā, par to, cik karš patiesībā ir briesmīgs.”

Dr. hist. Juris Ciganovs,

Latvijas Kara muzeja vēsturnieks