Latvijas Rakstnieku savienība ar satraukumu uztvērusi Izglītības un zinātnes ministrijas plānus samazināt literatūras un latviešu valodas stundu skaitu skolās, kas iecerēts jaunajā pamatizglītības standartā un ietverts projektā VSS-1039 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”.
Piekrītam Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas paustajam viedoklim, ka literatūras un latviešu valodas stundu samazināšana uz jaunu priekšmetu ieviešanas rēķina nav iespējama. To apjoms jāsaglabā līdzšinējā apmērā.
Lai gan Latvijas skolu sistēma un Izglītības un zinātnes ministrija izmanto Latvijas rakstnieku radītos intelekta augļus, ar nožēlu jākonstatē, ka dialogs starp skolu un autoriem atrodas zemā līmenī. Lēmumi par iespējamo literatūras stundu samazinājumu pieņemti, ignorējot Latvijas Rakstnieku savienību – lielāko Latvijas profesionālo nevalstisko autoru organizāciju literatūras jomā.
Sociālajos tīklos un masu medijos notiek mēģinājums trivializēt situāciju, paužot atbalstu tam vai citam izglītības standarta modelim, tomēr latviešu valodas jautājums nav triviāls pēc būtības. Tas ir Latvijas valsts nākotnes jautājums. Laikā, kad profesionāli pētnieki daudzviet pasaulē runā par funkcionālo analfabētismu, kas izpaužas kā jaunās paaudzes prasme izlasīt vārdus, nesaprot to jēgu, ir visai dīvaini vērot, ka jaunajos izglītības standartos notiek mēģinājums samazināt to stundu skaitu, kas bērnus un jauniešus pievērš lasīšanai, attīstot viņu domāšanu un valodu. No vienas puses, uztraucamies par informācijas kara un viltus ziņu iespējamajām postošajām ietekmēm, no otras puses, samazinām Latvijas jauniešu izredzes darba tirgū un iespējas neapmaldīties pseidoinformācijas gūzmā.
Lai nepieņemtu lēmumus, kas nākotnē var apdraudēt latviešu valodas un Latvijas valsts pozīcijas, aicinām aizejošās un jaunievēlētās Saeimas deputātus, vecās un topošās valdības ministrus steigā neapstiprināt nekādus ar izglītības standartu saistītus dokumentus, kamēr tajos netiks nodrošināta latviešu valodas un literatūras stundu pietiekama kvantitāte un kvalitāte, bet Latvijas izglītības sistēma neizveidos stabilas un profesionālas lasīšanas popularizēšanas programmas.
Latvijas Rakstnieku savienības valdes sēdē apstiprināta vēstule Latvijas Republikas Saeimai, Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Saemā ievēlētajām partijām.
Vēstuli atbalsta LRS biedri: Ieva Dubiņa-Āva, Irina Cigaļska, Irēna Gransberga, Sergejs Žuravļovs, Arnolds Auziņš, Amanda Aizpuriete, Knuts Skujenieks, Lilija Berzinska, Ēriks Lanss, Ieva Struka, Iveta Šimkus, Dagnija Dreika, Maija Laukmane, Egils Šņore, Aija Jakoviča, Dzintars Tilaks, Liāna Langa, Arvis Kolmanis, Jānis Rokpelnis, Lāsma Gaitniece, Viktors Hausmanis, Māris Salējs, Ausma Cimdiņa, Edgars Lāms, Ingus Liniņš, Hermanis Paukšs, Edvīns Raups, Anna Rancāne, Rūta Karma, Dina Kārkliņa, Monika Zīle, Ērika Bērziņa, Ieva Samauska, Inese Pētersone, Viola Avdoņina, Ingūna Bauere, Zane Rozenberga, Tamāra Liseka, Ēriks Hānbergs, Māra Rūmniece, Anda Kubuliņa, Silvija Ģibiete, Viktors Ivbulis, Aivars Kļavis, Dace Sparāne-Freimane, Kristīne Ulberga, Ēriks Vilsons, Matīss Treimanis, Vladis Spāre, Ruta Štelmahere, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Silvija Radzobe, Milda Klampe, Leons Briedis, Aivars Eipurs, Gunta Šnipke, Sandra Bondarevska, Rudīte Kalpiņa, Māra Zālīte, Jurijs Kasjaničs, Sergejs Moreino, Jana Egle, Gundega Repše, Osvalds Zebris, Andris Akmentiņš, Jānis Vādons, Bārbala Simsone, Egīls Venters, Ieva Kolmane, Linda Zulmane, Māris Rungulis, Mudīte Treimane, Evija Gulbe, Valdis Rūmnieks, Inga Žolude, Guntis Berelis, Eva Mārtuža, Jānis Jurkāns, Ronalds Briedis, Sandra Ratniece, Sandra Vensko, Silvija Brice, Maija Burima, Māris Bērziņš, Sigma Ankrava, Ilgonis Bērsons, Artūrs Snips, Lija Brīdaka, Valdis Rūja, Guna Roze, Austra Gaigala, Laimdota Ločmele, Arno Jundze
