Šis tad arī ir viss. Diemžēl 2021. gada 12. numurs literārā mēnešraksta «konTEKSTS» mūžā izrādījies pēdējais. Tiem, kas mūs nākamajam gadam abonējuši, jāuztraucas nav. Parādā nepaliksim, naudu atdosim, arī soda procentus samaksāsim.
Kāpēc mēs nevaram turpināt? Ne tādēļ, ka pēc bezgalīgiem reveransiem un trūkumu novēršanas jaunajai redakcijas komandai tika pateikts – viņu pieredzes trūkums neradot pārliecību, ka viņi spēšot šo projektu īstenot pienācīgā kvalitātē. Arī ne tādēļ, ka 2021. gadā jaunajai komandai nācās iztikt ar 11500 eiro VKKF dotāciju, kas būtībā ir viena normāla redaktora gada alga.
Reiz ir jāatzīst, ka literatūras nozarei, kas gadā valstij izmaksā mazāk nekā viena liela profesionāla teātra uzturēšana, nav pietiekami daudz lī-dzekļu, lai šādus projektus uzturētu principā. Tie visi agrāk vai vēlāk būs nolemti iznīcībai. Diezin vai pie tā vajag vainot VKKF ekspertus, kuriem, projektu konkursus vērtējot, ir jāizšķiras, vai naudu atdot vienam projektam vai, kas ir daudz saprātīgāk, šo projektu noraidīt un tā vietā atbalstīt maksimāli daudz mazu projektu. Ko nevar celt, to nevar nest. Tomēr tas ir jāpasaka kādam, kas par šo sistēmu atbild, jo literārs izdevums izmaksā tik, cik tas izmaksā. Laikā, kad reizi mēnesī iznāca žurnāls «Karogs», VKKF dotācija tam bija ap 70 000 latu. Tad nāca «Latvju Tekstu» laiks, kas 6 numuru formātā nespēja noturēties par līdzīgu summu. No mums laikam gaidīja, lai ar 11 500 eiro iznākam «Latvju Tekstu» dizainā un «Karoga» biezumā. Tas nav reāli.
Mēs tomēr turpinātu spirināties, meklētu sponsorus, kas pat izrādīja zināmu gatavību iesaistīties un glābt izdevumu, savilktu jostas, ja būtu kādas saprātīgas cerības uz atbalstu tuvāko mēnešu laikā. Tomēr 7. decembrī, kad šīs rindas top, nekādas skaidrības nav. Varbūt tā radīsies vēlāk. Diemžēl ilgāk pauzēt ar lēmumu nevaram. Šis ir pēdējais mirklis, lai izšķirtos, – lēkt nezināmajā vai apstāties. Pārāk liela ir virkne citu risku, kas saistās ar jauno nodokļu kārtību valstī. Viens no tiem – jaunieviestās obligātās VSAOI iemaksas. Mēnešrakstu «konTEKSTS» veido ne tikai radošas personas, par kurām šo iemaksu sola segt valsts. Rēķinus par šajā kategorijā neietilpstošajiem jebkurā gadījumā nāksies maksāt mums. Kādi būs šie zaudējumi, to redzēsim vien tad, kad šis numurs būs nodrukāts. Jebkurā gadījumā – jau tagad skaidrs, Latvijas Rakstnieku savienībai noteikti būs jānomaksā trūkstošā VSAOI daļa par ne vienu vien «konTEKSTA», «Dzejas dienu» un «Prozas lasījumu« projektos iesaistīto, kura ienākumi, kā tas atklāsies post factum, ir zem 500 eiro mēnesī.
Jaunā nodokļu kārtība valstī ir tāda, ka jebkuram projektu vadītājam ir jāsaprot, – ja nevari maksāt tik, cik prasa likums, no projekta ir jāatsakās. Vai arī jāpieņem lēmumus projektā aicināt tikai tādus autorus un tehniskos izpildītājus, kuri ir pietiekami pārtikuši valsts nodokļu aparāta izpratnē. Domāju, ka 2022. gadā to būs spiestas saprast daudzas projektu organizācijas. Pie kā tas novedīs, neņemos prognozēt.
Ir laiks pārtraukt šo neprātīgo Squid Game un izkāpt no vāveres riteņa, kamēr tas nav aprijis mūs kā izdevējus. Paldies visiem, kas mūs atbalstīja, ziedoja savus līdzekļus! Paldies autoriem! Paldies visām mēnešraksta «konTEKSTS» komandām un tehniskajiem darbiniekiem, bez kuriem tā izdošana nebūtu iespējama. Paldies tipogrāfijām, kuras mūs drukāja, mūsu uzticamajiem partneriem Latvijas Grāmatizdevēju asociācijā, apgādiem «Zvaigzne ABC», «Dienas Grāmata», «Jāņa Rozes apgāds», «Kontinents». Paldies Rīgas Centrālajai bibliotēkai, Latvijas grāmatnīcām, «Latvijas pastam» un SIA «Preses serviss», kas palīdzēja mūs izplatīt.
Lai Jaunais gads ir labāks par iepriekšējo!
Arno Jundze, redakcijas sleja, “KonTEKSTA” decembra numurs (#12).
