Dažādās ar nozares kultūrpolitiku saistītās sanāksmēs esmu vairākkārt runājis par nepieciešamību vest Latvijas autorus uz starptautiskajām grāmatu izstādēm, jo īpaši uz Frankfurtes grāmatu izstādi. Pat ja autori paši neuzstājas, viņi skatās, mācās, uzkrāj pieredzi, redz, kā sevi prezentē citu valstu rakstnieki, runā ar aģentiem, izprot spēles noteikumus. Pieredze, kas iegūta šādi, nav salīdzināma ar citu personu atstāstiem par piedzīvoto kādā grāmatu mesē. Diemžēl, Latvija ir finansiāli nabadzīga valsts, līdzekļi šādiem braucieniem atrodas reti, priekšroka parasti tiek dota tiem, kas šajos tirgos strādā. Tas reizēm veido neveselīgu gaisotni, nevajadzīgus asumus un savstarpējas solidaritātes trūkumu nozarē.
2023. gada Frankfurtes grāmatu tirgus galvenā vērtība bija iespēja iepazīties ar Slovēnijas kā izstādes viesu valsts piedāvājumu. Jo īpaši tāpēc, ka arī Latvija paredzamā nākotnē pretendē uz viesu valsts statusu Frankfurtē. Diemžēl, vai šajā gadījumā iespējams – par laimi, īsi pirms izstādes sākuma Latvija saņēma oficiālu vēstuli par to, ka Frankfurtes grāmatu tirgus viesu valsts statuss 2025.gadā piešķirts Filipīnām un 2026.gads – Čehijai. Latvijas pieteikums tiek uzturēts 2027. vai 2028. gadam. Tomēr, loģiski spriežot, parasti šis statuss Eiropas valstīm reti kad tiek piešķirts divus gadus pēc kārtas un Latvijai, ja tā to tiešām vēlas, būtu jāgatavojas uz 2028. gadu.
Slovēnijas ekspozīcija parādīja to, ka nedrīkst braukt uz Frankfurti, ja nav koncepcijas, ko tur darīt, vai koncepcijai pietrūkst līdzekļu. Ja slovēņu izdevēju stendi bija sagatavoti ļoti labi, tad daudz jautājumu radās par izstādes paviljonu un arī profesionālo programmu. Tas ko nevajadzētu darīt Latvijai – vest uz Frankfurti tikai latviski runājošus grāmatniecības ekspertus, nosēdināt tos centrālajā auditorijā, lai latviešu valodā un bez tulkojuma runātu par latviešu literatūras problēmām. Slovēnijas gadījumā profesionālajā programmā vairāku dienu garumā ik pa laikam uzdūros uz pasākumiem slovēņu valodā. Es būtu labprāt paklausījies, bet… Tas, ko jāņem vērā Latvijai – dalībnieku sarakstam un tēmām šādam īpašajam iznācienam jābūt gatavam vismaz gadu iepriekš, tā lai uzaicinātie eksperti var ne vien sagatavot attiecīgās tēmas, bet arī apmeklēt valodu kursus un uzlabot savas zināšanas. Protams, Vācijai vairāk piestāvētu vācu valoda, tomēr skaidrs, ka Latvijā tā ir nepopulāra – vismaz angļu valodai prezentējamās tēmas līmenī ir jābūt nevis iekaltai “topika” līmenī, bet gan pietiekami brīvai un atraisītai – drebelīga bubināšana no lapiņas nav variants.
Otra, nebūt ne mazsvarīga lieta, ir viesu valsts izstādes koncepcija un dizains. Vienīgais, ko slovēņu galvenajā izstādes telpā bija vērts aplūkot, godīgi sakot, bija mežģīnes pie zāles griestiem. Pajēlā krāsā nokrāsotie lielveikalu stila plaukti ar mazām neizskatīgām grāmatiņām, ļoti neizdevīgi kontrastēja ar to krāsainību, ko slovēņi tirgoja turpat blakus izstādei. Melnbaltā rakstnieku fotogrāfiju siena vairāku metru augstumā atgādināja literāru kolumbāriju – trūka varbūt vien nekrologu. Dizaineri bija darījuši visu, lai es negribētu šajā izstādē atgriezties. Lūdzu neprezentēsim šādi latviešu literatūru! Tad jau labāk nepretendēt uz viesu valsts statusu vispār. Protams, es gribētu cerēt, ka varbūt meses neredzamajā daļā un profesionālajā programmā slovēņu grāmatu izdevēji un nozares speciālisti izdarīs visu, lai pārdotu tiesības uz darbiem pārējai pasaulei un pēc gada vai diviem slovēņu literatūras tulkojumu skaits dubultosies, tomēr, lūdzu, strādāsim un neslimosim ar lielummāniju, mums nav pat skandalozā Žižeka, ar kuru slovēņi manevrēja ļoti veiksmīgi.
Izmantojot iespēju, gribu pateikties visiem tiem Latviju pārstāvošajiem un Frankfurtē strādājošiem Latvijas pārstāvjiem: platformai “Latvian Literature”, aģentiem, izdevējiem, redaktoriem, projektu vadītājiem, kuri veltīja savu laiku un zināšanas Latvijas Rakstnieku savienības nelielajai delegācijai. Ir sajūta, mūsu autori, kuri Frankfurtē bija pirmo reizi, guva sapratni un reālu priekšstatu par to nereti arī fiziski smago darbu, kas grāmatu tirgos notiek. Tāpat šī bija iespēja redzēt un klātienē vērot Eiropas rakstniecības zvaigznes – attēlā starptautiskā Bukera prēmijas laureāta Georgija Gospodinova uzstāšanās.
