Dzejas dienu jaunajai Trešdaļgadsimta balvai nominētas četras grāmatas: Pētera Brūvera “Dzintara galvaskausi”, Jāņa Rokpeļņa “Līme”, Margitas Gūtmanes “Dzejas” (“Tava ķermeņa ainavas”) un Jura Kunnosa “Slengs pilsētas ielās” . Tas ir simbolisks literārs apbalvojums, ko turpmāk reizi gadā piešķirs vienam latviešu dzejas krājumam, kas iznācis pirms trīsdesmit trīs gadiem.
Dzejas dienu padomes pārstāvis, dzejnieks Ivars Šteinbergs skaidro: “Kā zināms, šogad ir arī 33 gadi kopš (Latvijas) atjaunotās neatkarības de facto pasludināšanas. Bet tas ir arī ļoti, manuprāt, labs laika posms, lai būtu tāda kā objektīvāka distance vērtējumam, nekā tas ir aktuālajām, esošajām balvām. Uzskatu, ka tās ir lieliskas balvas – Dzejas dienu balva, LALIGABA un citas. Bet bieži vien, esot situācijā iekšā, ir grūtāk novērtēt pašu situāciju.
Savukārt tagad, atskatoties uz 33 gadu senu pagātni, mēs jau redzam tos notikumus šo trīs desmitgažu laikā un varam tīri objektīvi pateikt: lūk, šīs grāmatas ir ietekmējušas procesus mūsu dzejas ainavā. Un mēs izceļam tās grāmatas, kuras literatūras profesionāļu ieskatā ir bijušas nozīmīgas un izturējušas laika pārbaudi, vai arī atrodam tādas grāmatas, kuras tajā brīdī bijušas stilistiski vai tematiski spožas, bet, lūk, tieši ir kaut kur aizgājušas fonā to 33 gadu laikā, un mēs gribam viņas no jauna aktualizēt.”
Izvēlēto Trešdaļgadsimta balvas laureātu apbalvos 12. septembrī bārā “Čē”, kur arī tiks lasīti teksti no nominētajām 1991. gada grāmatām un uzstāsies arī jaunākās paaudzes autori, kuri ir šovasar mijiedarbujušies ar šīm grāmatām un rakstījuši savas versijas par tā laika dzeju. Savukārt Dzejas dienu atklāšana noritēs jau 1. septembrī mākslas centrā “Noass”, uzstāsies dzejnieki Artis Ostups, Marts Pujāts un Ivars Šteinbergs, kuru lasījumus kopā savīs Simonas Orinskas dejas performance. Uz AB dambja citās festivāla dienās noritēs arī ārvalstu viesu dzejas lasījumi.
“Būs jau tradicionālais Baltijas valstu dzejas lasījums, būs viesi no Somijas, un man ir sanācis noorganizēt, ka uz Latviju atbrauc ungāru dzejnieks Andrašs Geravičs, ar kura tekstiem es pats arī jau esmu agrāk strādājis, un uz šo festivālu arī gatavoju jaunus atdzejojumus sadarbībā ar tulkotāju Lailī Sakijevu, kura lasa ungāru valodā, un viņa sagatavo parindeņus, respektīvi, es caur parindeņiem šos atdzejojumus rakstu. Mums ir lasījums 10. septembrī bārā “1983”, un lasījumu papildinās mūsu saruna, bet brīvā formā. Iespēja arī klausītājiem uzdot jautājumus, iesaistīties sarunā. Es domāju, ka es par kādiem dzejoļiem kaut ko pajautāšu, bet tas būs tāds silts, mājīgs lasījums,” stāsta Šteinbergs.
Jau 21. reizi Dzejas dienās notiks arī poētiskā pastaiga pilsētvidē. 7. septembrī aptuveni trīs stundu garo ceļojumu kopā ar dzejniekiem plānots uzsākt Ziedoņdārzā, kas ir arī pastaigas rīkotājas, dzejnieces Ērikas Bērziņas bērnības dienu apkaime. Šogad pastaigā ar lasījumiem uzstāsies 10 dzejnieki.
“Mani pašu ļoti interesē tas, lai dzeja skanētu dažādās vietās, lai nav tādi kā šie ierastie, mazliet stīvie pasākumi bibliotēkās un muzejos, kur cilvēki rātni sēž un uzmanīgi klausās, ko lasa dzejnieks, kas, protams, arī ir brīnišķīgi pasākumi. Bet man interesē kaut kas dinamiskāks,” uzsver Bērziņa. “Un šeit ir interesants tas, ka mēs visu laiku pārvietojamies. Īstenībā mēs visi kopā varam iepazīt dažādas Rīgas apkaimes, jo mēs katru gadu ejam kaut kur citur. Un vēl, kas ir ļoti forši, ka tad, kad mēs ejam no viena punkta uz otru, tad klausītāji un dzejas mīļotāji var aprunāties ar dzejniekiem, jo nav tā, ka dzejnieks ir tajā stikla kalnā un tad ir tie klausītāji kaut kur maliņā. Tas ir kopējs piedzīvojums.”
Dzejas dienu pasākumi visā Latvijā noritēs no 1. līdz 15. septembrim, bet visa mēneša garumā risināsies vēl dažādi citi pasākumi novados, ko rīko dzejas cienītāji visā Latvijā. Visu pasākuma programma pieejama festivāla mājaslapā.
