Augustā un septembrī Dubultu Rakstnieku namā turpinās rezidentu sezona un namā turpinās labiekārtošanas darbi.
2025. gadā rakstniekiem namā ir iespējams strādāt, pateicoties VKKF mērķprogrammai “Kultūras radošo rezidenču atbalsts”, Jūrmalas valstspilsētas stipendijām un izmantojot privātos līdzekļus.
Augusta-septembra rezidenti – Dainis Deigelis, Guntis Zariņš, Gundega Repše, Anda Ogriņa, un viesi no Gruzijas – Makvala Gonašvili (Maqvala Gonashvili), Nana Kvašlava (Nana Kvashilava), Giorgi Balaḳašvili (Giorgi Balakhashvili), Amirans Janjgava (Amiran Janjgava), Besiks Gvazava (Besik Gvazava).
Vairāk par autoriem:
Dainis Deigelis – dzejnieks, atdzejotājs, dzimis 1983. gadā. Publicē dzeju latviešu periodikā kopš 2002. gada, publicējies dažādos kultūras izdevumos. 2018. gadā izdots debijas krājums “Dievs beidz”, kas nominēts Latvijas Literatūras gada balvai spilgtākās debijas kategorijā. 2020. gadā izdots otrs dzejoļu krājums “Pilsētā mirstošas saules ēnā”. Dzejai raksturīga mūsdienu sabiedrības kritika, emocionalitāte, ideālisms, tēlainības tiešums;
Guntis Tālers (īstajā vārdā Guntis Zariņš) – dzimis 1968.gadā, Tukumā. 1986. gadā absolvējis Tukuma Raiņa vidusskolu. Studijas un kursi: Tiesību zinātnes; Vides zinības; Grāmatvedība; Žurnālistika; Personāla vadība (kursi ASV, 2007). Latvijas Rakstnieku savienības Literārās akadēmijas Prozas meistardarbnīcas (budžeta grupa), 2020. Redaktors un līdzautors “Latvijas romu gadagrāmata” (2007) un “Tēvzemes balss” (2013). Prozas darbi: “Garās nakts Mēness”, romāns (“Latvijas Mediji”, sērija “Vakara romāns”, 2022), “Pēdējais klients”, detektīvromāns (“Zvaigzne ABC”,2022), “Nemierīgās dvēseles”, šausmu stāstu krājums (“Zvaigzne ABC”, 2022), “Monstra rotaļu laukums”, detektīvromāns (“Zvaigzne ABC”, 2022), “Grēksūdzes noslēpums”, detektīvromāns (“Latvijas Mediji”, 2023, sērija “Vakara romāns”), “Sestdienas kungs”, detektīvromāns (“ZvaigzneABC, 2023, sērija “Zvaigznes detektīvs”);
Gundega Repše – rakstniece, publiciste, dzimusi 1960. gadā. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Strādājusi žurnālā “Liesma”, laikrakstos “Labrīt” un “Izglītība un Kultūra”, kā arī literārajā mēnešrakstā “Karogs”. Viena no spilgtākajām 20. gadsimta 90. gadu latviešu prozas pārstāvēm. Vairāku romānu, stāstu krājumu, biogrāfisku darbu, eseju un dokumentālu prozas grāmatu autore. Aktīvi iesaistās kultūras un sabiedriskās dzīves procesos.
Darbs “Atlantas”, tapis pēckovida un kara kontekstā, demonstrē ne tikai teicamu literāro kvalitāti, bet arī sociālu atbildību: Atlantas Gundegas romānā saistās ne tikai ar sievietēm Atlantām, kas krīzes situācijā stājas vīru, antīko varoņu Atlantu vietās, bet nes arī vārda “atlants” otru nozīmi. Proti: atlants kā karte, kas Repšes gadījumā izmeklē mūsu pilsonisko apziņu, sirdsapziņu un ir mūsu tālākdzīvošanas ceļa zīmējums. Taču, kā atzīmē mākslas zinātniece Ingrīda Burāne: “Pat, ja Gundega nebūtu uzrakstījusi nevienu literāru darbu, Repšes vārds latviešu literatūrā zelta burtiem ierakstāms viņas izveidoto romānu ciklu “Mēs –Latvija. 20. gadsimts” un “Es esmu” dēļ. Tie aktivizēja Latvijas literatūras asinsriti ar veselu rindu jaunu romānu tapšanu gan rakstnieku, gan arī literatūras zinātnieku jaunradē un pētniecībā.”;
Anda Ogriņa (Brazauska) – dzimusi 1979. gadā. Ir grāmatu redaktore apgādā “Zvaigzne ABC”. 2007. gadā sastādījusi “Rasas bērns” – Pasakas jaunākā skolas vecuma bērniem.
Publikācijas: “Ar ātru nazi un maigumu” (2020), “Reiz Teksasā Rīgā pie dzīvības koka” (2021), “Desmit spoguļminūšu ceļa” (“Jaunā gaita”, 2022), “Trauslās, virmojošās esības” (“Jaunā gaita”, 2022).
Viesi no Gruzijas:
Makvala Gonašvili – dzimusi 1959. gada 1. martā Arbošiki ciemā, Dedoplistskaro rajonā. 1981. gadā absolvējusi Tbilisi Valsts universitātes Žurnālistikas fakultāti un strādājusi Gruzijas televīzijas bērnu raidījumu nodaļā. 1990. gadā nodibināja Jauno rakstnieku apvienību “Gulani”. 1995. gadā tapušā angļu valodā izdotā izglītojoši izklaidējošā jauniešu laikraksta “Hello, Baby” redaktore. Pildījusi Gruzijas Rakstnieku savienības sekretāres pienākumus, bet 2004. gadā ievēlēta par tās priekšsēdētāju.
Viņas pirmie dzejoļi un miniatūras publicēti bērnu žurnālos un laikrakstos kopš 1968. gada (Norchi Lenineli, Pioneri). Viņa izdevusi vairākus dzejoļu krājumus, tostarp: “Magones uzliesmojums” (The Blaze of Poppies, 1985), “Saules asara” (The Sun’s Tear, 1987), “Es tevi mīlu” (I Love You, 1990), “Mana lūgšana, mans zvērests” (My Prayer, My Oath, 1994), “Sejas un vārdi” (Faces and Names, 1999), “Aicinājums” (The Calling, 2001), “Saules žēlastība plūst no kupoliem” (The Grace of the Sun Flows from the Domes, 2003), “Es runāšu patiesību” (I Will Speak the Truth, 2006), “No šejienes pie tevis” (From Here to You, 2009), “Saule iekšienē” (The Sun Within, 2010) u.c. Tāpat sarakstījusi bērnu grāmatas, piemēram: “Kičas brīnumainie piedzīvojumi” (The Amazing Adventures of Kicha, 1987), “Asteņzvaigznes valstībā” (In the Kingdom of the Tailed Star, 1991), “Es esmu mazs gruzīns” (I Am a Little Georgian, 1992), “Cūciņas Kiki brīnumainie piedzīvojumi” (The Amazing Adventures of Piglet Kiki, 2006). Viņas dzeja tulkota vairākās svešvalodās.
2008. gadā saņēmusi Anas Kalandadzes valsts prēmiju, 2010. gadā – Iljas Čavčavadzes valsts prēmiju, 2021. gadā – piešķirta valsts augstākā literārā balva – Šotas Rustaveli valsts prēmija;
Nana Kvašlava – gruzīnu dzejniece, tulkotāja un Radošo rakstnieku savienības biedre; literārā konkursa un festivāla “Khuji” līdzdibinātāja. Viņa ir divu dzejas krājumu autore: “Mans smaids ir mans autogrāfs” (My Smile Is My Autograph) un “Kur tu atrodi sirdi”(Where You Find the Heart);
Giorgi Balaḳašvili – kara spaidā kopš 1993. gada ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Tbilisi. Dzeju raksta kopš 17 gadu vecuma. Izdevis divas grāmatas — pirmo 2015. gadā, otro 2024. gadā. Autora dzeja pārsvarā ir abstrakta, par dabu, pilsētām, cilvēkiem, mīlestību, sociālām tēmām, kas atspoguļo mūsu dzīves realitāti;
Amirans Janjgava – dzimis 1988. gada 5. augustā. Absolvējis Iljas (Ilia) Valsts universitāti, iegūstot grādu lietišķajās svešvalodās un starptautiskajos sakaros, ekonomikas fakultātē. Galvenā valoda – spāņu. Maģistra grāds. Kopš 2015. gada ir Gruzijas Radošo rakstnieku savienības biedrs. Kopš 2022. gada – pilsoniskās izglītības vecākais skolotājs Rustavi 16. vidusskolā, kas nosaukta Ekvtime Takaishvili vārdā. 2020. gadā publicējis oriģināldzejas krājumu “Krendelu gredzeni” (The Rings of Crendels);
Besiks Gvazava – dzimis 1989. gada 30. septembrī Nagvazao ciemā, Martvili rajonā, ekonomistu ģimenē.
Absolvējis Gruzijas Valsts agrārās universitātes Ekonomikas un humanitāro zinātņu fakultāti, vēlāk turpinājis studijas maģistrantūrā Iljas Valsts universitātē, iegūstot uzņēmējdarbības maģistra kvalifikāciju. 2020. gada 18. martā aizstāvējis doktora disertāciju “Uzņēmējdarbības humanitārās vadības un metaekonomiskie aspekti”. Aktīvi iesaistās zinātniskajā, publicistiskajā un sabiedriskajā darbībā, regulāri publicē rakstus periodikā. Ir divu grāmatu autors: “Uzņēmējdarbības humanizācija” un “Humānistu psihoportreti”. Tāpat darbojies kā vairāku grāmatu redaktors. Ir uzņēmējdarbības doktors, Fazisas Zinātņu akadēmijas (Phasis Academy of Sciences), Gruzijas Žurnālistu federācijas un Sporta žurnālistu asociācijas biedrs. Viņš ir nevalstiskās organizācijas “Visa Gruzija” (All of Georgia) priekšsēdētājs un literārā konkursa un festivāla “Khuji” līdzradītājs.
Līdz šim, šajā sezonā aprīļa beigās un maija pirmajā pusē Dubultos sagaidījām 7 autorus – detektīvromāna autori Rolandu Buli (Rolande Bebere), dzejnieces Mildu Klampi un Elīnu Līci, kā arī rakstnieci Daci Zvirbuli, dzejnieku Aleksandru Zapoļu (Semjons Haņins), muzikoloģi Ināru Jakuboni un ukraiņu autori Dashu Suzdalovu, bet maija beigās un jūnijā Dubultu nams uzņēma – Jāni Rokpelni, Rutu Karmu, Lāsmu Gaitnieci, Andru Manfeldi, Jāni Zālīti, Jeļenu Kordževu, Gaidu Jablovsku, Sandru Ratnieci un Inetu Atpili-Jugani, jūnijā un jūlijā – Leldi Jauju, Māri Salēju, Valdi Zilveri, Ievu Melngalvi, Rutu Štelmaheri, augustā un septembrī – Maiju Burimu, Ēriku Hānbergu, Eviju Gulbi, Ingu Gaili, Margaritu Karbonaro, Viesturu Vecgrāvi, Lolitu Tomsoni.
Saulainu turpmāko septembri un radošu garu!
Fotogrāfiju autore: Diana Lelis
