Festivālā “Dzejas dienas” 5. septembrī bārā “Če” tika sumināti četri 1993. gada latviešu dzejas krājumi – līdzās laureātes grāmatai tika lasīta dzeja no Valdas Dreimanes “Tam neaizsargātam namam, kas sirds” (apgāds “Artava”), Guntara Godiņa “Ēnu nesēji” (“Artava”) un Knuta Skujenieka “Mūžīgs pusmēness” (apgāds “Teātra anekdotes”).
“”Sikspārņa sindroms” uzrunā ar jutekliskumu – uz maņām vērstu tēlainību, kas mijas ar ironiju un skaudrumu. Grāmata, kas kritizē savu laiku, vienlaikus ceļoties pāri pārejošajam. Grāmata bez ilūzijām, grāmata reālists – vietām kā auksts ūdens aiz krāgas, vietām – apburošs kā tušas zīmējums,” to raksturoja balvas iniciators Ivars Šteinbergs.
Inguna Jansone dzeju rakstījusi no 17 gadu vecuma, viņas dzīves laikā izdoti trīs dzejoļu krājumi, no kuriem “Sikspārņa sindroms” bijusi nesteidzīga debija. Darbojusies kā tulkotāja no angļu valodas, latviskojot tādus autorus kā Džordžs Orvels, D. H. Lorenss, Ričards Brotigans, Kurts Vonnegūts, Džeimss Džoiss un citus.
Trešdaļgadsimta balva ir simbolisks literatūras apbalvojums, kas ik gadu piešķirams vienam latviešu dzejas krājumam, kurš iznācis pirms trīsdesmit trīs gadiem. Balvas mērķis ir publiski godināt un popularizēt tos latviešu dzejas krājumus, kuri literatūras profesionāļu ieskatā ir izturējuši laika pārbaudi, ir ietekmējuši literāro procesu pēdējo 33 gadu laikā vai arī – kuri šķiet nepelnīti izgājuši no literārās aprites, bet būtu pelnījuši, ka tos aktualizē, skaidro balvas rīkotāji.
Šogad balvas žūrijā – dzejnieks un kritiķis Ivars Šteinbergs, tulkotāja un publiciste Ieva Lešinska, dzejnieks un redaktors Raimonds Ķirķis, dzejniece un māksliniece Lote Vilma Vītiņa.
2024. gadā, kad Trešdaļgadsimta balva tika pasniegta pirmo reizi, laureāts bija “Slengs pilsētas ielās” – dzejnieka Jura Kunnosa (1948–1999) trešais dzejoļu krājums. Pērn, kad sumināja 1992. gada krājumus, uzvarēja dzejnieka Andra Akmentiņa debijas grāmata “Māja”.
