FOTO: Kristīne Ilziņa

Sagaidīts ar dārdošiem aplausiem, Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē rakstnieks, literatūrpētnieks un dzejnieks Roalds Dobrovenskis nosvinēja 90! 2. septembrī (īstajā dienā) ar draugiem un tuvajiem, 3. septembrī Rīgas Latviešu biedrībā, pārpildītā zālē.

Pasākums sākās ar literatūrzinātnieces un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieces, krājumu glabātājas un literatūrpētnieces Gaidas Jablovskas nolasīto apsveikuma vēstuli no valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un, kā viesiem atklāja pats jubilārs, arī telefona zvanu no eksprezidentes Vairas Vīķes Freibergas. Uzrunu sacīja arī RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis, bet viesu vidū redzējām gan Ēriku Hānbergu ar kundzi, gan izdevēju Viju Kilbloku, kuras apgādā iznāca Veltas Kaltiņas un Roalda Dobrovenska jaunākās grāmatas, gan Jāni Paukštello , Viju un Bērtuli Pizičus, Māru Svīri, Kārinu Pētersoni, Ausmu Cimdiņu, Ievu Paršu, Annu Auziņu, Sandru Ratnieci un daudzus citus – kā vēlāk atzina Guntis Gailītis, viņam kā namatēvam nācās stāvēt kājās, lai viesiem pietiktu vietas!

Kādu brīdi pirms pasākuma uz RS priekšsēdētāja Arno Jundzes jautājumu, kā plānot vakara norisi, Roalds Dobrovenskis esot atbildējis: “Ja būšu vēl dzīvs, improvizēsim!” Un šīs lieliskās improvizācijas ietvaros jubilārs gan lasīja savu un Veltas Kaltiņas dzeju, gan pat dziedāja dziesmas ar saviem vārdiem un melodiju. Fragmentu no R. Dobrovenska jaunākās grāmatas nolasīja Arno Jundze un vakara noslēgumā autors atklāja, ka satraukumā šurpbraucot aizmirsis brilles, tāpēc lielāko tiesu lasītā bija spiests citēt no galvas, kas viņam arī izdevās bez aizķeršanās. “Tik labvēlīga pret mani bijusi šī zeme,” Roalds Dobrovenskis sacīja vakara izskaņā,”vēlu, lai Latvijai būtu droši! Tik bīstama pasaule kļuvusi… Vienmēr jau tā ir bijis, bet šis ir kas jauns. Jauna ļaunuma pakāpe un jauni ieroči. Es rīt būšu citur, bet jums visiem vēlu drošību! Vislielāko! Samīlēju šo zemi un tautu!”

Tā kā rakstnieks veselības dēļ šobrīd mājo Pļaviņu pansionātā, viņš izsacīja lūgumu klātesošajiem – kā dāvanu saziedot jaunai santehnikai, un tas arī tapa darīts. Pirmais šim nolūkam savu vakara vadītāja hororāru ziedoja Arno Jundze, viņa piemēram sekoja arī citi un ziedojumu kastītē krājās banknotes.

Jubilāram veltītie ziedu klēpji pēc pasākuma tika nolikti pie Brīvības pieminekļa.

Sveicam, suminām, godinām!

Roalds Dobrovenskis (1936) rakstījis dzejoļus, stāstus, biogrāfiskos romānus. Saņēmis Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu par romānu “Rainis un viņa brāļi” (1999) un Literatūras Gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā un tulkošanā (2006). Viens no visu laiku spožākajiem latviešu dzejas atdzejotājiem un prozas tulkotājiem. Tulkojis krievu valodā Raiņa, A. Čaka, O. Vācieša, I. Ziedoņa, V. Ļūdēna, I. Auziņa, M. Čaklā, U. Leinerta, K. Elsberga, M. Zālītes, S. Kalnietes, J. Joņeva u. c. latviešu rakstnieku darbus.