Tikko noslēdzās Lasīšanas stafete – konkurss jaunajiem grāmatu lasītājiem, ko nu jau otro gadu rīko Apgāds Zvaigzne ABC. Stafetes nosacījumi ir vienkārši: bērni tiek aicināti vasarā lasīt grāmatas un uzrakstīt, nofilmēt vai citādi publiskot savas pārdomas par tām.

Īss rezumē par Lasīšanas stafeti 2016: šogad konkurss norisinājās no 10. maija līdz 31. jūlijam, darbi tika vērtēti trijās vecuma grupās. Pagājušajā gadā stafetē piedalījās 23 bērni, kas uzrakstīja 145 atsauksmes par grāmatām. Šogad dalībnieku skaits bija krietni audzis: stafetē piedalījās 172 bērni no visas Latvijas ar gandrīz 2000 atsauksmēm. Stafetes ietvaros tika piedāvāts izvēlēties grāmatas lasīšanai no 146 grāmatu saraksta.

Žūrija 3 cilvēku sastāvā rūpīgi izvērtēja katra bērna iesūtītos darbus; vērtējot tika ņemts vērā gan izlasīto grāmatu skaits, gan tas, cik oriģināli un radoši tika paustas domas par izlasītajām grāmatām.

Katrā vecuma grupā tika papildus piešķirtas divas balvas 4. vietu ieguvējiem: dalībnieku veikums bija tik lielisks, ka nācās palielināt balvu fondu!

Pelēkā un slapjā 15. augusta pēcpusdienā aizrautīgākie jaunie grāmatu lasītāji no visas Latvijas pulcējās Apgāda Zvaigzne ABC galvenajā mājā, lai kopīgi nosvinētu Lasīšanas stafetes 2016 noslēgumu. Pirms pasākuma notika ekskursijas pa izdevniecību – tika stāstīts un rādīts, kā top grāmata, kā veido vākus un ilustrācijas, kā notiek tiesību pirkšana ārzemju grāmatām, kā “parasta” grāmata kļūst par elektronisku grāmatu un daudz citu interesantu un aizraujošu lietu.

Plkst. 15.00 gandrīz simt bērnu sapulcējās Apgāda prezentāciju zālē, lai uzzinātu Lasīšanas stafetes rezultātus. Uzvarētājiem balvas pasniedza latviešu rakstnieki – Laura Dreiže, Ieva Melgalve, Zanda Radziņa, Valdis Rūmnieks, Didzis Sedlenieks, Dzintars Tilaks, Aivars Kļavis un Arno Jundze, e-grāmatu projektu vadītāja Kristīne Pastare-Skutele un mūsu sadarbības partneri – Tallink un Unesco Latvijas Nacionālā komisija. Neklātienē lasītājus sveica somu rakstnieks Timo Parvela un amerikāņu rakstnieks Deivs Pilkijs.

Pasākuma izskaņā cienājāmies ar svētku torti, rakstnieki sniedza autogrāfus, notika kopīga fotografēšanās un, protams, risinājās sarunas par grāmatām.

Liels paldies atbalstītājiem – Tallink, Stabilo un Unesco Latvijas Nacionālajai Komisijai – par sadarbību, balvām un informatīvo atbalstu.

Sirsnīgi pateicamies arī Latvijas bibliotēkām par konkursa ieteikšanu saviem lasītājiem un atbalstu grāmatu izvēlē!

Liels paldies visiem, kas piedalījās, apsveicam uzvarētājus un tiekamies nākamajā konkursā!

P.S. Laureātu vārdus un vairāk informācijas par Lasīšanas stafeti meklējiet www.zvaigzne.lv

Citāti no bērnu darbiem

Mazam zēnam nav nepieciešams dzert un pīpēt.

Ir jānoslēpjas no darbiem, lai varētu netraucēti lasīt.

Tādās grāmatās var smelties ļoti daudz ideju!

Vai pasaulē ir kāds slavens grāmatu lasītājs?

Detektīvs jau var būt jebkurš.

Esmu tajā grāmatā kāds no tēliem.

Viņš vienkāršas lietas nesaprot, bet ir direktors.

Patiesos stāstus ir jālasa visiem, lai labsirdības pasaulē būtu vairāk.

Pēc grāmatas izlasīšanas es uz katru kaķi skatos mazliet citādām acīm.

Katrā labajā būs sliktais un katrā sliktajā būs labais.

Ļaunais ne vienmēr uzvar.

Tā grāmata bija gandrīz kā lipīga sērga, kas nepāriet.

Lasītprieks nozīmē, ka tu šo grāmatu ņem rokā ar prieku.

Šoreiz es sapratu, ka fantāzija un klasika var būt vienuviet, un kad tās sadraudzējas, iznākums grāmatai ir ļoti jauks un interesants.

Grāmata katram izteiks pamācību par dzīvi.

Šo grāmatu es ieteiktu izlasīt citiem, jo man tā ļoti patika.

Iesaku to lasīt, ja patīk vienmuļā stilā rakstītas grāmatas.

Kristoferam, kā diezgan nabadzīgam puisim, nebija zināmas pat parastākās tehnoloģijas, piemēram, dators vai telefons.

Lasot grāmatas jau mēs visi tiekam apbalvoti, jo vislielākā balva ir iespēja izlasīt labu grāmatu.

Ir labi apzināties, ka Latvijā ir labi autori.

Iesaku izlasīt, jo tāpat tas vēlāk būs obligātajā literatūrā.

Šis citāts parāda, ka Pasaule nemaz nav tik vienkārša.

Kaut gan viņa neticēja Dievam, meitenei bija spēcīgs un nesalaužams gars.

Ļoti interesanti bija lasīt par spīdzināšanas veidiem. Tie bija vēsturiski un šausmīgi.

Šajā grāmatā parādās cilvēku tieksme dzīvot pat ja viņiem ir nāvīga slimība.

Rakstnieces iedvesmai nav robežu. Viņas bailīgās grāmatas pakutinās nervus pat visdrosmīgākajiem.

Klasika – tas nav mans, kaut gan zinu, mums to jālasa.

Grāmatu tārpi ir izslēgti no Sarkanās grāmatas!

Šī grāmata mani iedvesmoja uzrakstīt pašai savu stāstu.

Šis stāsts ieinteresēja pat manu mammu!

Vēlāk, jau otrajā lappusē, es sapratu, ka grāmatā ir raita un saprotama valoda.

Autors ļoti labi uzrakstījis šo grāmatu, jo es līdz pašām beigām domāju, ka nomirs Heizela, bet izrādījās pretēji.

Ir daudz foršāk lasīt, ja nav jāmeklē kaut kādas varoņu rakstura īpašības, jāmeklē citāti un citas lietas, kas samaitā visu lasīšanu.

Ir jāuzlūko dzīve mirdzošām acīm.

Nav jābūt narkomānam, lai šo grāmatu varētu sasaistīt ar savu dzīvi.

Skolotājas arī ir izlasījušas šo grāmatu un neko sliktu nevar teikt.

Pieaugušam cilvēkam šī grāmata varētu būt kā maza bērna apskāviens.