Roza Liksoma, protams, ir pseidonīms. Taču mēs somu rakstnieci un multimākslinieci pazīstam tieši ar šo vārdu – latviešu valodā iznāk trešā viņas grāmata. Pirms laba laika stāstu krājums “Vienas nakts ekstāze”, pērn garstāsts “Sestā kupeja”, par kuru rakstniece saņēmusi Somijas prestižāko literāro balvu Finlandia, bet tikko izdots stāstu krājums “Kādreiz pāries”.
Roza Liksoma savos īsajos, bet kodolīgajos stāstos pamanās iemiesoties tik dažādos varoņos, ka lasītājs tīri vai samulst. Dažs pat skaišas! Cits smejas, vēl kāds pasmaida. Pie vēstīšanas tikusi gan vientuļā māte, kuras bērni ir valsts aprūpē, gan dēlietis, kura ikdienu kā vanags uzmana mīloša māmulīte, gan skandināvu pasaules mūsdienu populārākais slakteris Breivīks, gan “Somijas resnākā bāba”, gan taksists ar maniakāli tēlainu pieeju klientēm, gan pārstrukturētas sešu bērnu ģimenes galvenā mamma, dažādi bezdarbnieki un citi sociālo dienestu klienti, neparasti bērni un dīvaini pieaugušie, kā arī slepkavīgi noskaņots alnis, zaglīga āmrija, izkaltēts bokseris un vēl šādas tādas radībiņas.
Kāpēc Rozai Liksomai vislabāk tīk aprakstīt tieši marginālas personas, nav droši zināms, bet tas rakstniecei padodas izcili. Lasot šķiet, ka tiešām ir izdevies ielūkoties šo dīvainīšu prātā, un veidojas tāds kā savādnieku ikdienas kaleidoskops, kurā lasītājs mēģina atšķirt stikliņus no zvaigznēm. Stāstiņos mūsu laiks atklājas gluži kā spogulī vai dokumentālā filmā, un pat tad, ja iesākumā lasītājam šķiet, ka spogulis ir greizs, tad, turpinot lasīšanu, ir jāatzīst, ka spogulis rāda skaidri un asi. Veselīgs humors, ironija, brīžiem pat sarkasms ir rakstnieces līdzgaitnieki, un Maimas Grīnbergas garšīgais tulkojums ļauj pilnībā izbaudīt atainotos tipāžus un situācijas. Iedvesmai īss citāts: “Visprimš Breivīķs plānoj noslaktēt viss imigrants, takš tas izrādījās pārāk sarežģīts uzdevums. Ta viš izlēm pataisīt auksts viss bēgļs, takš arī tas bi grūts darbiņš, jo Norvēģijs valdīb šos i izkaisīš pa visu zem, no pašs Hjirkenēss līdz Norvēģijs dienvidiem. Trīs liets labs liets, un trešais plāns izdevās. Breivīķs izdomāj, ka viš noslaktēs viss tos cilēks, kas atbalst imigrācij un bēgļ uzņemšan Norvēģijā. Un tā nu notik tas, kas notik. Briesmīg jau tas ir, tomēr man visvairāk žēl to nabag Breivīķ, jo tā takš nav šamā vain, ka iekš Norvēģij i tā imigrācijs un bēgļ problēm, tāpat kā pie mums iekš Somij jau i vai vismaz kādreiz būs.”
Pārējos varoņus iepazīstiet paši, līdzsvaram vēl tikai jāpiebilst, ka raibajā pulkā sastapsiet arī eiroierēdni no Briseles un jaunievēlētu Somijas pašvaldības deputātu, divas reizes nacionālajā loterijā laimējušu večuku un citas it kā iespējami sakarīgas personas, bet arī viņu galvās mītošās domas šķitīs vismaz negaidītas.
Pieejama arī e-grāmata.
No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.
