Šodien, 8. februārī aprit tieši simt gadi, kopš pasauli ieraudzīja lieliskais latviešu rakstnieks Gunars Anatolijs Janovskis (1916. 08.02 – 2000. 27.04). Kā piebilst Indra Gubiņa Jaunajā Gaitā: «Šo savu otro vārdu Gunars pats nevarēja ciest un nelietoja.»
Gunars Janovskis literatūrai pievērsās, dzīvojot trimdā Anglijā, un rakstniecībā ienāca 20. gadsimta 60. gados. Par devumu literatūrā viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis Kultūras fonda godalgas un K. Gopera fonda balvu. Nozīmīgākie romāni: Sōla, Pie Tornas, Pār Trentu kāpj migla, Pēc pastardienas, balsis aiz tumsas un citi. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Gunars Janovskis kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.
Gunara Janovska darbus Valmieras Drāmas teātrī vairākkārt iestudējis režisors Varis Brasla. Jaunākais no tiem ir Klaidoņa lūgšana, pirmizrādīts 2012./2013. gada sezonā, joprojām ir VDT aktīvajā repertuārā un ar labiem panākumiem tiek vests viesizrādēs pa visu Latviju.
Pēc Gunara Janovska darbu motīviem 90. gados LTV uzņemti vairāki miniseriāli. Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Gunara Janovska piemiņas vakars, kurā piedalījās rakstnieka talanta cienītāji no Latvijas un Lielbritānijas. Tā laikā tika atklāta Gunaram Janovskim veltīta izstāde, kas apskatāma Letonikas lasītavā, nolasīti vairāki akadēmiski ziņojumi, bet galavārdu teicas rakstnieks Zigmunds Skujiņš – ilggadējs Gunara Janovska draugs un vēstuļu biedrs.
