Amanda Aizpuriete (dzimusi 1956. gada 28. martā Jūrmalā) ir latviešu dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja. Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš 1986. gada. Katrs nākamais Amandas Aizpurietes dzejas krājums arvien grodāk iezīmē viņas dzejas vadlīniju, kas vienlaikus arī ir traģiskā stīga dzejnieces daiļradē, proti, ikdienišķā un garīgā aspekta nesavienojamība un vienas pasaules telpas attālināšanās no otras, arvien spēcīgāk pēc tās tiecoties, taču arvien grūtāk šķiet iekļauties garīgās harmonijas meklējumos.
Daiļrade
Pirmā dzejas publikācija laikrakstā Literatūra un Māksla 1976. gada 3. jūlijā – dzejolis Tad vienam akmenim es savas rokas atdevu… Amandas Aizpurietes dzejas izlases iznākušas vācu, zviedru, somu un krievu valodā. Tulkojusi no krievu, vācu un angļu valodas, piemēram, Annas Ahmatovas, Georga Trākla, Josifa Brodska, Nikolaja Gumiļava dzeju, kā arī Kena Kīzija romānu Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, Franca Kafkas Procesu un citus romānus. 1999. gadā saņēmusi Bavārijas mākslas akadēmijas Dzejas balvu. Saņēmusi Dzejas dienu balvu (2000) par krājumu Bābeles nomalē un Ojāra Vācieša prēmiju (2013) par krājumu Turp, savukārt par labāko atdzeju (Annas Ahmatovas dzejas izlasi 2003. gadā) saņemta Latvijas Literatūras gada balva. 2000. gadā Amanda Aizpuriete ir viena no trim autoriem, kas Latviju pārstāv starptautiskajā projektā Literatūras ekspresis.
Amandas Aizpurietes dzejai raksturīga divas laiktelpas: reālā (ikdiena, ikdienišķums) un kulūrtelpa (garīgums, dvēseliskums, māksla), ar katru nākamo krājumu arvien neaizsniedzamāka šķiet garīgā telpa un rezignētāka kļūst reālā pasaule. Arvien vairāk dzejā dominē smeldze un izmisums. Būtisks poētiskais paņēmiens Amandas Aizpurietes tekstā ir elipses (noklusējums, izlaidums tekstā) lietojums.

Bavārijas Mākslas akadēmijas Dzejas balva (1999)
Bavārijas Mākslas akadēmijas H. Bīnekes prēmija (1999)
Dzejas dienu balva par krājumu Bābeles nomalē (2000)
Latvijas Literatūras gada balva par Annas Ahmatovas izlases Melnais gredzens atdzeju (2004)

Dzejoļu krājumi
Nāks dārzā māte (1980)
Kāpu iela (1986)
Nākamais autobuss (arī atdzeja, 1990)
Pēdējā vasara (1995)
Bābeles nomalē (1999)
Sārtu baložu bars (1999)
Vēstuļu vējš (2004)
ledusskapja šūpuļdziesma (dzeja un proza, 2011)
Šonakt biju zaļš putns (dzeja un dienasgrāmata, 2011)
Turp (2013)

Citi izdevumi
Sārtu baložu bars (pastkaršu komplekts ar dzejoļiem, 1999)
Nakts peldētāja (romāns, 2000)
Viršu debesīs (dzejas izlase, 2003)

Sakārtotās grāmatas
Juris Kunnoss. Jura Kunnosa X (kopā ar S. Moreino, 2008)
Juris Italo Veitners. Putns debesīs. (2003)
Uģis Vekters. Parks naksnīgiem sienāžiem (2001)
Plīvurdeja un bezdibenis. Bezdibenis un Plīvurdeja: latviešu mīlas dzejas antoloģija 2 sējumos (1999–2000)
Blīvā upe (dzejas izlase Latvijas 80. gadadienai, 1998)
Grāmatas citās valodās
Die Untiefen des Verrats (Nodevības dziļumi, vācu valodā). Reinbek: Rowohlt, 1993.
Lass mir das Meer (Atstāj man jūru, vācu valodā). Reinbek: Rowohlt, 1996.
Babylonischer Kiez (Bābeles nomalē, vācu valodā). Reinbek: Rowohlt, 2000.
Så som skymningen älskar dig (Kā mijkrēsli es mīlu tevi, zviedru valodā). Lund Ariel Ellerström, 2002.
Сумерки тебя любят (Krēsla tevi mīl, krievu valodā). Rīga: ALIS, 2005.
Vihreäsilmäinen yö (Nakts ar zaļām acīm, somu valodā). Turku: Sammakko, 2006.
Plaukiotoja naktimis (Nakts peldētāja, lietuviešu valodā). Šauļu Universitātes izdevniecība, 2009.
Die Untiefen des Verrats (Nodevības dziļumi, vācu valodā). Zürich: Ink Press, 2017.
Atdzejojumi
Anna Ahmatova. Baltie gājputni (līdzautore, 1983)
Uve Kolbe. Bezmiega sastāvdaļas (2000)
Anna Ahmatova. Melnais gredzens (2003)
Ivans Franko. Dzejas (līdzautore, 2006)
Georgs Trākls. Sebastiāns sapnī (līdzautore, 2006)
Josifs Brodskis. Dzejas izlase (līdzautore, 2009)
Inta Ezergaile. Melnās gailenes (2013)
Nikolajs Gumiļovs. Dzeja (līdzautore, 2016)

Nozīmīgākie tulkojumi (no angļu val. tulkoti aptuveni 20 romāni)
Kens Kīzijs. Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (1997)
Džons Apdaiks. Īstvikas raganas (1998)
Virdžīnija Vulfa. Orlando (1999)
Francs Kafka. Process (1999)