Biogrāfija
Arno Jundze dzimis 1965. gada 30. jūnijā Jaunpiebalgā. Beidzis Ogres vidusskolu (1983), absolvējis Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1991). Strādājis ZA Valodas un literatūras institūtā (no 1992. gada – Literatūrtas, folkloras un mākslas institūts) par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku (1991–1993), asistentu (1994). 1996. gadā iegūts doktora grāds literatūrzinātnē. Arno Jundze aizstāvējis doktora disertāciju “Somijas literatūra Latvijā”. Bijis kultūras žurnālists laikrakstā “Literatūra un Māksla Latvijā” (2000–2003). Strādājis LTV1 dažādos kultūras raidījumos — veidojis rakstnieku portretus raidījumā “Melns uz balta” (2003–2005), bijis LTV Portretu cikla redaktors / autors (2003–2013), LTV raidījumu “100 g kultūras”, “Nacionālie dārgumi” un “Lielā lasīšana” vadītājs, periodiski arī redaktors un scenāriju autors raidījumiem, kas saistīti ar latviešu rakstniekiem un Latvijas vēsturi (2005–2014). Kopā ar Lindu Olti tapušas dokumentālās filmas “Jānis. Elza. Mīlas grāmata”, “Rozentāls. Septiņi”. Darbojies Kultūras ministrijas Literatūras un grāmatniecības padomē, Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomē, bijis VKKF Literatūras nozares priekšsēdētājs (2010–2012). Kopš 2002. gada līdz šim brīdim pilda galvenā redaktora pienākumus žurnālā “LZA Vēstis” un kopš 2005. gada līdz šim brīdim ir “Neatkarīgās Rīta Avīzes” kultūras nodaļas redaktors.
Arno Jundze – latviešu rakstnieks, literatūrzinātnieks, kritiķis, kultūras žurnālists, publicists. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs kopš 2015. gada.
Daiļrade
Arno Jundzes pirmā publikācija – raksts “Neredzamās gaismas meklētājs Konstantīns Raudive” laikrakstā “Rakstnieka Vārds” (28. V. 1992.). Plašāki raksti par disertācijas tēmu publicēti žurnālā “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa” (1992, 12, 1993, 6, 1997, 3/4) un grāmatā “Materiāli par latviešu literatūru un pasaules kultūru” (1994). 2002. gadā tiek laista klajā grāmata “Somijas literatūra Latvijā. 1885 – 2001”. Sarakstījis apceri par Andru Neiburgu, kas publicēta krājumā “Latviešu rakstnieku portreti” (1998).
Tapušas atraktīvas, piedzīvojumiem bagātas grāmatas bērniem “Ķiparu Ļerpatu Šnirks” (2003), “Ķiparu Ļerpatu Čieps” (2008), “Šušnirks un pazemes bubuļi” (2019), kā arī romāns pusaudžiem “Kristofers un Ēnu ordenis” (2015). Tieši, gandrīz vai atkailināti dokumentāli vēstījumi, kas tverti gan caur autora paša pieredzes prizmu, gan gūti arhīvu materiālos un atsedz 20. gadsimta nogales notikumus un laikmetu, ir iekodēti stāstu krājumā “Gardo vistiņu nedēļa” (2012) un romānos “Putekļi smilšu pulkstenī” (2014) un “Sarkanais dzīvsudrabs” (2017) (viena no sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” (Dienas Grāmata) grāmatām). Savukārt romāns “Bergs & relikviju mednieki” (2016) ieturēts kriptoromāna žanra stilistikā. Grāmatas tikušas nominētas dažādām kultūras godalgām, savukārt par darbību žurnālistikā autors saņēmis Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas balvu.
Apbalojumi
Latviešu valodas aģentūras balva “Valodas stāstnieks” (2012)
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas balva par darbu žurnālistikā “Grāmatizdevēju draugs 2002” (2002)
Bibliogrāfija
Proza
“Sarkanais dzīvsudrabs” (romāns, 2017)
“Bergs & relikviju mednieki” (romāns, 2016)
“Putekļi smilšu pulkstenī” (romāns, 2014)
“Gardo vistiņu nedēļa” (stāsti, 2012)
Bērniem un jauniešiem
“Šušnirks un pazemes bubuļi” (2019)
“Kristofers un Ēnu ordenis” (2015)
“Ķiparu Ļerpatu Čieps” (2008)
“Ķiparu Ļerpatu Šnirks” (2003)
Literatūrpētniecība
“Somijas literatūra Latvijā. 1885 – 2001” (2002)
“Latviešu rakstnieku portreti” [kopkrājums]. Apcere par Andru Neiburgu (1998).