Jana Egle (īst. vārdā Jana Rūce) – prozaiķe, dzejniece. Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš 2017. gada. Ienākusi literatūrā kā dzejniece, bet, stāstu krājumam Gaismā (2016) 2017. gadā saņemot Latvijas Literatūras gada balvu kā labākajam oriģinālprozas darbam, apliecinājusi sevi kā spilgtu psiholoģiskās prozas pārstāvi latviešu literatūrā.

Daiļrade
Janas Egles pirmā dzejoļu publikācija bija 1995. gadā laikrakstā Kursas Laiks, savukārt pirmā prozas publikācija – stāsts Bedre – kultūras un patstāvīgas domas interneta žurnālā Satori 2013. gadā.
Publicējusies laikrakstos Kultūras Forums, Kultūras Diena, konTEKSTS, žurnālos Karogs, Latvju Teksti, Tīrraksts, Domuzīme, portālos satori.lv un punctummagazine.lv. Dzejoļi publicēti vairākos kopkrājumos, 2002. gadā tika izdots dzejas debijas krājums Dzirdēt noklusēto. Saņēmusi galvenās balvas 2014. un 2015. gada Kurzemes prozas lasījumos par stāstiem Tāds rudens un Aiziet jūriņā!. 2014. gadā Prozas lasījumos Rīgā saņēmusi alternatīvās žūrijas balvu par labāko jaunā autora stāstu (Lūdzu, lūdzu, lūdzu), 2015. gada Prozas lasījumos stāsts Aiziet jūriņā! ieguva vienu no divām galvenajam balvām – rezidenci Baltijas rakstnieku un tulkotāju centrā Visbijā. Janas Egles stāsts Parāds 20l6. gada Prozas lasījumos ieguva alternatīvās žūrijas balvu. Stāstu krājums Gaismā (2016) tika novērtēts 2017. gadā ar Latvijas Literatūras gada balvu kā labākais oriģinālprozas darbs, savukārt otrs stāstu krājums Svešie jeb miļeņkij ti moi (2018) bija Latvijas Literatūras gada balvas 2019 nominantu vidū.
Janas Egles dzejai raksturīgs femīnās pasaules telpas un emociju rezignēts izgaismojums, viņas liriskā varone vēlas tiekties pretī sapņiem, taču dzīves realitāte ir cita un vide ap sievišķību ne vienmēr ļauj piepildīt pieklusinātās, pat pieticīgās vēlēšanās. Jau dzejā var saskatīt Janas Egles psiholoģiski skarbās nianses, kas tik spilgti atsedzas rakstnieces prozā. Janas Egles stāstu krājumi, īpaši Svešie, ir veidots kā vienots veselums, kā romāns stāstos. Rakstniece pati atzīst, ka ir vērīga dzīves novērotāja, rakstniece nebaidās diezgan tieši vienā tēlā iekodēt vienu prototipu, līdz ar to skarbā dzīves īstenība atkailinās ar divkāršu spēku. Stāstu saskaņotība ir kā ornamentāls simetrisks raksts ar asimetriskām un asām šķautnēm – cilvēku likteņiem. Stāstos pārsteidzoši reālistiski un psiholoģiski dziļi un eksistenciāli skaudri tvertā ikdiena zemapziņā atmodina ticamības momentu – pag, šādi notikumi var norisināties tepat un tūlīt mums līdzās gan ar jaunu meiteni, gan mazu zēnu, gan pusmūža briedumu sasniegušu līdzcilvēku vai sirmgalvi. Autore tēlus un laiktelpu nemeklē vēsturiskajā pagātnē; lai atkailinātu kādu no problēmsituācijām, Jana Egle neceļo nākotnē, taču pagātne / tagadne / nākotne satiekas vienuviet tā vai cita tēla dzīvesstāstā, un tas ir stāstu varoņu dzīves laiks, bērnības trauma vai cits negāciju un iekšējā ļaunuma atmošanos stimulējošs apstāklis vai notikumi laikā, kas veicinājuši un beigu beigās arī izraisījuši nežēlīgu attieksmi pret līdzcilvēkiem.

Latvijas Literatūras gada balva par labāko oriģinālprozas darbu Gaismā (2017)

Dzeja
Dzirdēt noklusēto (2002)
Proza
Gaismā (2016)
Svešie jeb miļeņkij ti moi (2018)
Tulkojumi citās valodās
Publikācija starptautiskajā interneta žurnālā Words Without Borders, stāsts The Quarry (Bedre), 2018