Lilija Berzinska (1978) – rakstniece, grāmatu ilustratore, tulkotāja. Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš 2015. gada. Lielākoties raksta grāmatas bērniem un pusaudžiem, un galvenais žanrs, kurā autore strādā, ir literārā pasaka. Lilija Berzinska ilustrē pati savas grāmatas, līdz ar to teksts un ilustrācija sintezējas, padziļinot teksta saturisko dziļslāni.

Daiļrade
Liliju Berzinsku lielākoties uzskata par bērnu rakstnieci, taču gluži tā nav – 2015. gadā tika izdots romāns Putnu osta. 2014. gadā Lilija Berzinska piedalījās apgāda Zvaigzne ABC rīkotajā Fantāzijas un fantastikas stāstu konkursā ar stāstu Filemons, kas ieguva otro vietu. 2017. gada nogalē tika laista klajā pasaka pieaugušajiem Pasaules centrs, taču rakstniece vienmēr ir teikusi, ka raksta visiem, īpaši literārā pasaka ir žanrs, kas domāta jebkurai vecuma auditorijai, vēl jo vairāk – katrs lasītājs atrod savu teksta šķautni un pasaka iegūst daudzdimensiālu raksturu.
Vēl viena autores priekšrocība ir savu tekstu ilustrēšana. Lilija Berzinska ir grāmatu ilustratore. Viņa pamatā strādā grafikas tehnikā, bet beidzamajā laikā mākslinieces rokraksts atradis jaunu vizualizācijas paņēmienu – akvareli. Mazie lasītāji Lilijas Berzinskas mākslinieces un rakstnieces talantu jau iepazinuši grāmatās Nezināmais zvērs (2009), Ziloņu dārzs (2012, nominēts Latvijas Literatūras gada balvai bērnu literatūras kategorijā un Starptautiskajai Jāņa Baltvilka bērnu literatūras balvai), Pļavas pasakas (2014), Lamzaks meklē Lamzaku (2016), Skelets skapī (2018), Meža pasaka (2018). Ar grāmatu Meža pasaka izdevniecība Dienas Grāmata un autore aizsāk vairāku grāmatu ciklu Lilijas pasakas. Rakstniecei radās ideja veidot ilustratīvas grāmatas arī pieaugušajiem, un grāmatā Pasaules centrs iekļauti gan melnbalti zīmējumi (epiloga, prologa, piecu nodaļu ievadvinjetes), gan akvareļi. Lilija Berzinska ir radījusi iniciācijas pasaku, un, lai sasniegtu Pasaules centru, kas «katram ir citāds» (46. lpp.), savu sapņu piepildījumu, tēliem ir jāiziet grūts iniciācijas ceļš. Savukārt Latvijas Literatūras gada balvas 2019. gada laureāte bērnu literatūrā ir Lilijas Berzinskas grāmata Skelets skapī, kas tiek uzskatīta par autores darba Lamzaks meklē Lamzaku (nominēta Latvijas Literatūras gada balvai 2017. gadā) turpinājums. Abas grāmatas ilustrējusi pati autore, tādēļ tēli nav mainījuši nedz savu veidolu, nedz raksturu. Jāuzsver arī abu grāmatu atšķirība grāmatas kompozīcijā, proti, Lamzaks meklē Lamzaku ir vienots veselums – stāsts (garstāsts), bet grāmatā Skelets skapī autore izvēlējusies izstāstīt stāstu, saskaldot to mazās notikumu epizodēs, kuras var dēvēt par literārajām pasakām. Pasakas elementu te ir ne mazums! Grāmatā notiek nemitīga spēlēšanās ar frazeoloģismiem, parunām u. tml. Autore prasmīgi sapludina tiešās nozīmes ar pārnestajām, pirmā brīdī šķiet, ka vairāk pat apspēlēta ir tiešā nozīme, piemēram, Jūras Vilks tik tiešām ir vilks, taču tikai dzīves pieredze un uzkrātās zināšanas palīdzēs šķetināt autores pasniegto Ariadnes kamoliņu līdz pat pasaku labirinta izejai.
Lilijas Berzinskas valoda ir vizuāliem priekšstatiem bagāta, izteiksmīga un daudzkrāsaina. Autores radošajam rokrakstam ir būtisks vienmērīgs un tēlains plūdums, pat tēlos un situācijās, kur pārsvaru gūst negācijas, ir jaušamas vārdu gleznas ar melniem, bet ne intensīviem un asiem triepieniem.

Latvijas Literatūras gada balva kategorijā Labākais oriģināldarbs bērniem par grāmatu Skelets skapī (2019)

Proza
Nezināmais zvērs (2009)
Ziloņu dārzs (2012)
Kurmis (kopkrājumā Nepareizie stāsti, 2014)
Pļavas pasakas (2014)
Putnu osta (2015)
Lamzaks meklē Lamzaku (2016)
Dienvidus (kopkrājumā Piena ceļa dvēseles, 2017)
Pasaules centrs (2017)
Vislielākais gardums pasaulē (2018)
Skelets skapī (2018)
Meža pasaka (2018)

Ilustratores darbs
Nezināmais zvērs (2009)
Kristīne Sadovska. Par ķepām, astēm un zvēriem neparastiem. Nebakadnukaķa stāsti (2010)
Ziloņu dārzs (2012)
Pļavas pasakas (2014)
Lamzaks meklē Lamzaku (2016)
Pasaules centrs (2017)
Vislielākais gardums pasaulē (2018)
Skelets skapī (2018)
Meža pasaka (2018)