Māris Salējs dzimis 1971. gada 13. janvārī Rīgā. Mācījies Rīgas 41. vidusskolā, Rīgas 90. vidusskolā, Rīgas 13. arodvidusskolā, vēlāk Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā (1988–1992). Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu, iegūstot maģistra grādu (1999). No 2002. līdz 2005. gadam studējis Sociālo zinātņu fakultātē, ieguvis maģistra grādu bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes specialitātē. Latvijas Universitātē ieguvis filoloģijas doktora grādu (2011). Piedalījies žurnāla Luna veidošanā. Strādājis Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēkā, ieņemot galvenā bibliotekāra amatu. No 2006. gada līdz 2015. gadam strādājis Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā par asistentu, vēlāk – pētnieku. Paralēli darbam institūtā strādājis arī LNB Letonikas nodaļā par bibliogrāfu. Institūtā pētījis Ulža Bērziņa, Hermaņa Marģera Majevska u. c. dzejnieku daiļradi, kā arī mūsdienu latviešu dzeju. Kopš 2012. gada strādā Rakstniecības un mūzikas muzejā, pildot Krājuma izpētes nodaļas mākslas eksperta amata pienākumus. Bijis Latvijas Rakstnieku savienības laikraksta konTEKSTS dzejas redaktors (kopš tā dibināšanas brīža 2017. gada aprīlī līdz 2018. gada decembrim).
Māris Salējs (īst. v. Marians Rižijs) – dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs, literatūrzinātnieks. Latvijas Rakstnieku savienības biedrs kopš 2000. gada. Māra Salēja radošais dzejnieka rokraksts: būt vārdu meklējumu / atradumu meistaram, tolerancei pret valodu, teksta līganai muzikalitātei, tēlainās izteiksmes bagātīgam klāstam, un tā visa kopums jebkurā dzejnieka krājumā veldzē jau ar pirmajām taktīm.
Daiļrade
Pirmā publikācija 1993. gadā: dzejolis Dievīgs miers… laikrakstā Latvijas Jaunatne (11. septembra numurs). Izdoti pieci Māra Salēja dzejas krājumi: Māmiņ, es redzēju dziesmu (1999), Mana politika (2001, Annas Dagdas godalga), Nedaudz vairāk (2013), Kā pirms pērkona (2016, Ojāra Vācieša prēmija), Tuvošanās (2018). Uzrakstījis monogrāfiju (tās pamatā promocijas darbs) Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika (2011, Literatūras gada balva, speciālbalvu kategorija). Saņēmis Polijas Kultūras ministrijas ordeni Par nopelniem Polijas kultūras labā (2009). Atdzejo un tulko no ukraiņu, poļu u. c. slāvu valodām. Starp nozīmīgākajiem tulkojumiem – poļu dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša eseju grāmata Dzimtā Eiropa (2011). No ukraiņu valodas atdzejojis Ivana Franko, Igora Rimaruka, Jurija Sadlovska, Romāna Sadlovska, Nazara Gončara, Ivana Lučuka, Ostapa Slivinska un Vasila Lozinska dzeju.
Māra Salēja personības daiļrades šķautne saistīta ar vizuālo mākslu – savulaik absolvēta Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļa, iespējams, tādēļ viņa dzejā ir daudz redzes gleznu, krāsu. Līdzīgi var akcentēt arī muzikalitāti; tā skan dažādās skaņkārtās – no pianissimo līdz energico. Nereti diskutē par klišejām, trafaretiem dzejas tēliem. Bet klišejas, neskaitāmas reizes paaudžu paaudzēs deldētie jēdzieni, piemēram, dzimtene, saule, vējš, mežs, zvaigznes, lietus, pavasaris, nāve u. tml., Māra Salēja dzejā ieskanas novatori un pārsteidz lasītāju, un ne vēsts no salkanuma vai daudzreiz kaut kur lasītu frāžu sajūtas. Dzejnieks pierāda, ka laba dzeja jebkuram jēdzienam var piešķirt jaunu skanējumu. Nevar nepieminēt dzejnieka vienkāršību, sirsnību un patiesumu, kas uzrunā. Droši var teikt, ka Māra Salēja dzejā ir romantisma alūzijas. Māris Salējs ir 21. gadsimta romantiķis gan savā izmisumā un vienpatībā, gan dvēseles dzīļu izzināšanā («dvēsele nav tik blīva kā agrāk / kļuvusi mākoņaina tā peld / uz turieni // no kurienes tā bija atnākusi / kājām // bezvējā upe stāv uz vietas / atspulgs nekustas // tārps neēd ābolu / zvaigzne nekrīt» (Tuvošanās, 45. lpp.)), gan tiecībā pēc neaizsniedzamās tāles (saule, putni, zvaigznes, mākoņi, galaktika). Un pāri visam Dievs, dzimtene, laiks, dzīves / nāves ceļš, kuru priekšā cilvēks ir tikai maza daļiņa Visuma.
Polijas Kultūras ministrijas ordenis Par nopelniem Polijas kultūras labā (2009)
Annas Dagdas godalga par dzejas krājumu Mana politika (2001)
Latvijas Literatūras gada speciālbalva par monogrāfiju Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika (2011)
Ojāra Vācieša prēmija par dzejas krājumu Kā pirms pērkona (2016)
Dzeja
Māmiņ, es redzēju dziesmu (1999)
Mana politika (2001)
Nedaudz vairāk (2013)
Kā pirms pērkona (2016)
Tuvošanās (2018)
Pētījumi
Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika (2011)
Versija par… Latviešu literatūra 2000–2006 (līdzautors, 2007)
Tulkojumi
Andžejs Sapkovskis. Pēdējā vēlēšanās (2016)
Oļegs Ļencojs. Pieceļas ieelpo… (2014)
Česlavs Milošs. Dzimtā Eiropa (2011)
Ivans Franko. Dzejas (līdzautors, 2006)
Māris Salējs
