Ronalds Briedis dzimis 1980. gada 25. augustā Aizkrauklē (bij. Stučkā). Māte bija keramiķe, tēvs – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma vadītājs. Ronalds Briedis uzaudzis Jēkabpilī, 1999. gadā beidzis Jēkabpils Valsts ģimnāziju. 1999. gadā iestājies Latvijas Kultūras akadēmijā, ieguvis bakalaura (2003) un maģistra grādu (2005), studējis tās doktorantūrā. Strādājis par bibliotekāru Latvijas Kultūras akadēmijā, veidojis raidījumu Bron-hīts radio NABA.
Ronalds Briedis ir latviešu dzejnieks. Latvijas Rakstnieku savienības biedrs kopš 2004. gada. Ronalds Briedis kopš 2001. gada organizē Jauno autoru semināru, bet kopš 2003. gada vada Latvijas Rakstnieku savienības kultūras programmu Literārā Akadēmija. Kopš 2018. gada Ronalds Briedis ir Latvijas PEN kluba biedrs.
Daiļrade
Ronalds Briedis debitēja laikrakstā Rīgas Balss, kur 1997. gadā tika publicēts dzejolis Gandrīz tautasdziesma. Dzejas debijas krājums Asaru gāze bija spilgts jaunā dzejnieka pieteikums latviešu literatūrā. Ungārijā iznākusi Ronalda Brieža dzejas izlase (2005). Dzejnieks atdzejo no krievu un angļu valodas.
Raksturojot Ronalda Brieža trīs krājumus Asaru gāze (2004, debijas krājums, Dzejas dienu balva, Latvijas Literatūras gada balva), Karaoke (2008, Ojāra Vācieša prēmija) un Zāles pret nemirstību (2016), trāpīga ir latviešu paruna «trīs lietas labas lietas». Ronalda Brieža krājumi kā vienots veselums papildina viens otru gan tematiski, gan emocionāli. Krājumi ir saistoši arī dzejnieka radošo meklējumu un poētiskās savdabības, un noturīga radošā rokraksta kontekstā.
Dzejnieks ir zinātkārs, viņa krājumi netop tikai tāpat vien – dzejoļi ir rakstīti kādas problemātikas izziņas procesā, piemēram, Karaoke radīts, mēģinot izprast vispārpieņemto priekšstatu par Jēzu Kristu kā agelastu (cilvēku, kas nekad nesmejas) un savdabi interpretējot to, pretstatot liriskā tēla princeses smieklus. Savukārt trešajā krājumā dzejnieks attīsta smaida kultūrvēsturiskos kanonus vēl dziļāk, proti, aktualizē Budas smaidu, kas raksturo Austrumu kultūras un budisma priekšstatu par dievišķo.
Vienmēr ir šķitusi simpātiska Ronalda Brieža ironija (pat postironija) un paradoksa poētika dzejā – virsslānī smeldzīgi viegla. To var dēvēt arī par vienu no dzejnieka radošā rokraksta raksturīgajām šķautnēm. Otra iezīme šajā dzejā ir intertekstualitāte, citiem vārdiem, dzejnieks provocē lasītāju, piedāvājot savu interpretāciju par zināmiem tekstiem, personībām, mūsdienu masu kultūru. Taču šīs provokatīvās rotaļas zemdzīlēs autors skar plašas filozofiskas problēmas, atmasko dzīves nejēdzības, absurdu.
Dzejnieks no krājuma krājumā paliek uzticīgs princeses tēlam, kuras liriskais tēls nav vienveidīgs. Autoram princese var būt ļoti daudzšķautņaina gan raksturā, gan emocijās, līdz ar to, šķiet, no latviešu dzejā dažkārt sastopamajiem princešu tēliem Ronalda Brieža princese ir visdaudzkrāsainākā, piepildītākā un emocionāli bagātākā. Trīs krājumu neatņemama sastāvdaļa ir arī oroboro (no gr.val. uroboros, austrumu kultūrā – čūska, kas simboliski kož savā astē) motīvs – dzejnieks arvien atgriežas pie laika cikliskuma un nepārtrauktības, dzīves jēgas un piepildītības meklējumiem.
Nacionālā lugu konkursa godalga par lugu Lielās paslēpes (2003)
Dzejas dienu balva par dzejas krājumu Asaru gāze (2004)
Latvijas Literatūras gada balva par spilgtāko debiju (dzejas krājums Asaru gāze un luga Lielās paslēpes) (2005)
O. Vācieša prēmija par dzejoļu krājumu Karaoke (2009)
Dzeja
Asaru gāze (2004)
Karaoke (2008)
Zāles pret nemirstību (2016)
Luga
Lielās paslēpes (2004)