Lai gan speciālisti vispirms novērtē viņas dzeju – 2003. gadā Andra Manfelde saņem Latviešu Literatūras gada balvas speciālo balvu par dzejas kopas publikāciju žurnālā Luna, bet 2005. gadā iegūst prestižo Ojāra Vācieša dzejas prēmiju par krājumu Tranšejas dievi rok, tomēr latviešu lasītāju viņu spilgti pamana 2005. gadā, kad tiek izdots romāns Adata. «Šī ir mana pieredze, četri gadi nāves» teikts uz šī darba pirmizdevuma 4.vāka. Šajā darbā atklāta autores personiskā elle ejot cauri narkotiku atkarības postošajiem lokiem. Vēlāk viņa pati teiks: «Manuprāt, ja vispār iespējams salīdzināt, viens gads narkotiku nāves līdzinās vismaz 10 parastiem dzīves gadiem, tātad – mani četrdesmit gadi nāves.» Romāns iedvesmo kā skarba grēksūdze, sabiedrība sāk runāt par atkarību postu šeit Latvijā. Zigmars Liepiņš pēc Andra Manfeldes libreta sacer rokoperu Adata, kuru 2007. gadā iestudē Latvijas Nacionālais teātris.
Pēc Adatas top dzeja, proza, dokumentālā proza, pasakas, bet 2017. gads atnes vēsturisko romānu sērijā MĒS. Latvija. XX gadsimts rakstīto darbu Virsnieku sievas, kas 2017. gada rudenī apbalvots ar Egona Līva balvu Krasta ļaudis.
Andra Manfelde dzimusi 1973. gada 26. septembrī Kuldīgā. Beigusi Rīgas dizaina un mākslas vidusskolu tēlniecības specialitātē. Kopš 2002. gada publicē savu dzeju periodiskajos izdevumos. Rakstniece izcīnījusi sarežģītu cīņu ar narkotiku atkarību, pateicoties Krusta skolā gūtajā dzīves un reliģiskajā pieredzē. 2005. gadā apgāds AGB izdod divas Andras Manfeldes grāmatas – debijas dzejoļu krājumu Tranšejas dievi rok, kas saņem Ojāra Vācieša prēmiju un pirmo romānu Adata, kas kļūst par gada lielāko literāro sensāciju. 2008. gadā tiek publicēts dzejoļu krājums Betona svētnīcas, par kura manuskriptu Andra Manfelde saņēmusi Annas Dagdas balvu. Krājums tiek nominēts arī Dzejas dienu balvai. Turpmākos gados rakstniece vairāk pievēršas prozai – 2009. gadā autorizdevumā iznāk pasaku grāmata Sirds pasakas, pēc tam tiek izdots vēl viens prozas darbs – Zemnīcas bērni (2010). Tad autore izmēģina spēkus dokumentālajā prozā Ceļojums uz mēnesi: Visbija — Ventspils — Visbija (2011). Šajā grāmatā tā apvienota ar dzeju. Gadu vēlāk iznāk romāns Dzimtenīte (2012), vēl pēc gada dzeju krājums Ziemeļu tirgus (2013).
Andra Manfelde iesaistās Gundegas Repšes iniciētajā rakstnieču grupā. Vispirms ir stāsts Saules pulksteņa protokols, kas izdots stāstu krājumā Mēs. XX gadsimts (2011), bet 2017. Gadā, idejai transformējoties plašāk romānu sērijā MĒS. Latvija. XX gadsimts, nāk klajā Andras Manfeldes romāns Virsnieku sievas.
Par Andru Manfeldi vairāk lasiet http://www.andramanfelde.lv/
Latviešu Literatūras gada balvas speciālā balva par dzejas kopas publikāciju žurnālā Luna (2003)
Ojāra Vācieša prēmija par krājumu Tranšejas dievi rok (2005)
Annas Dagdas balva par dzejas krājuma Betona svētnīcas manuskriptu (2008)
Egona Līva balvu Krasta ļaudis par romānu Virsnieku sievas (2017)
Romāna Dzimtenīte (2012) manuskripts apbalvots Raimonda Gerkena un Latvijas Rakstnieku savienības romānu konkursā un ticis nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Labākais prozas darbs
Proza
Adata. R.: AGB, 2005, 2012
Sirds pasaka. R.: autorizdevums, 2009
Zemnīcas bērni. R.: autorizdevums, 2010
Ceļojums uz mēnesi: Visbija – Ventspils – Visbija. R.: Literatūras kombains, 2011
Dzimtenīte. R.: Literatūras kombains, 2012
Virsnieku sievas. R.: Dienas Grāmata, 2017
Dzeja
Tranšejas dievi rok. R.: AGB, 2005
Betona svētnīcas. R.: Neputns, 2008
Ziemeļu tirgus. R.: Literatūras kombains, 2013
Krājumos
Stāsti: prozas lasījumi klātienē un neklātienē. R.: Dienas Grāmata, 2008
Saules pulksteņa protokols. Krājums Mēs. XX gadsimts. R.: Dienas Grāmata, 2011
Andra Manfelde
