Andris Kolbergs dzimis 1938. gada 21. decembrī Jūrmalā. Jaunībā ticis nepatiesi apsūdzēts un pavadījis vairākus gadus ieslodzījumā, kur, pateicoties izglītības programmām, spējis nezaudēt veselīgu dzīves uztveri. Studējis poligrāfiju, strādājis dažādās rūpnīcās. No 1965. gada darbojies žurnālā Dadzis, kur arī tapusi pirmā publikācija, vēlāk Autortiesību aizsardzības pārvaldē (1968-1971), Latvijas tirdzniecības reklāmas aģentūrā (1971-1973), bijis Latvijas Rakstnieku savienības sekretārs (1988), atjaunotās Rīgas Latviešu biedrības pirmais priekšsēdētājs, Latvijas detektīvžanra asociācijas prezidents, žurnāla Atpūta galvenais redaktors, Latvijas Zolītes federācijas dibinātājs, grāmatu izdevējs. Atzinību guvis 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē ar saviem autordarbiem darbiem detektīvžanrā – stāstiem un romāniem – kā arī rakstot spēlfilmu kinoscenārijus. Sarakstījis arī virkni ceļvežu par Rīgu un Jūrmalu, bijis viens no grāmatas Zolīte pasaulē un Latvijā autoriem (1996). Saņēmis Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā (2011).
Par latviešu detektīvromānu tēvu dēvētais rakstnieks Andris Kolbergs, laikam ritot, no sākotnēji necila kriminālstāstu autora pamazām kļuva par atzītu latviešu literatūras klasiķi. Paradoksālā kārtā mūsdienu vērtētāji atzīst – viņa padomju laikos rakstītie daiļdarbi daudz precīzāk atspoguļo dzīvi sociālistiskajā Latvijā nekā daudzi tā dēvētā socreālisma darbi. Pats autors reizēm intervijās atjokojies, ka viņa daiļradē rokas pret iespējamajiem kritikas uzbrukumiem ievērojami atbrīvojis tas, ka, strādājot detektīvžanrā, autora pienākums ir nevis apkalpot ideoloģiju, bet gan atspoguļot visdažādākos sabiedrības slāņus, arī kriminālās aprindas. To viņš arī labprāt izmantojis.
Andris Kolbergs literārās karjeras pirmos soļus sper 20. gs. 60. gados, bet viņa lielākie panākumi un aktīvākā literārā darbība sākas nākamajā desmitgadē, iestiepjoties 21. gs pirmajā gadu desmitā. Savu starptautisko atpazīstamību bijušajā Austrumu bloka valstīs viņš ieguva ar detektīvromāniem, kas nereti ar lieliem panākumiem tika ekranizēti. Pats rakstnieks bijis arī kā daļas šo spēlfilmu scenāriju autors, īpaši sekmīgi sadarbojoties ar latviešu režisoru Aloizu Brenču. Sevišķi populāras kļūst pēc Andra Kolberga darbu motīviem uzņemtās detektīvfilmas Liekam būt (1976), Dāvanas pa telefonu (1977), Rallijs (1978), Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1983) Dubultnieks (1986) u.c. Veiksmīgie ekranizējumi vairo arī jau tā lasītāju iecienīto Kolberga romānu popularitāti.
Viņa daiļrades vērtētāji norāda – lai gan to pamatā Andris Kolbergs liek klasisko angļu detektīva shēmu, autors to tūlīt pats pārkāpj ar dažādām atkāpēm, kurās slēpjas rakstnieka lielais šarms un pievilcība. Papildinot klasisko detektīvsižeta shēmu, viņš rada pievienoto vērtību – Andra Kolberga romāni ir vairāk nekā tikai vienkāršs vēstījums par noziegumu un tā atklāšanu. Rakstnieks savos darbos uzbur aizgājušā laikmeta dzīves ainas, kas atklāj ideoloģijas neaizplīvurotu reālo sadzīvi.
Par savu pienesumu latviešu literatūrā Andris Kolbergs saņēmis galveno latviešu literatūras apbalvojumu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – balvu par mūža ieguldījumu literatūrā (2012). Rakstnieks aktīvi piedalījies dziesmotās revolūcijas procesos, 1988. gada sākumā, kļūstot par Latvijas Rakstnieku savienības sekretāru, viņš ir viens no leģendārā Radošo savienību plēnuma organizētājiem 1988. gada jūnijā – šis pasākums kļūst par lūzuma punktu Latvijas virzībā uz neatkarību. Kolbergs darbojies presē, bijis izdevējs, vadījis Rīgas Latviešu biedrību, Detektīvžanra asociāciju, izdevis vairākus vēsturiskus ceļvežus par Rīgu.
<strong>Noderīga literatūra par Andri Kolbergu:</strong>
1. Astrīda Skurbe. Andris Kolbergs. R: Zinātne, 2006
2. Guntis Berelis. Latviešu literatūras vēsture. No pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam. R: Zvaigzne ABC 1999
Balva par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā (LALIGABA, 2011)
<strong>Andra Kolberga proza </strong>
Līdz 2005. gadam:
Arnolda Zandes cigaretes: kriminālstāsts. R., 1969
Šāviens dienas laikā: stāsti. R., 1971
Pašu puikas: humoreskas. R., 1973
Vanags: stāsti. R., 1974
Krimināllieta trijām dienām: romāns. R., 1977
Cilvēks, kas skrēja pāri ielai: romāns. R., 1978
Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili: romāns. R., 1983
Atraitne janvārī: romāns. R., 1984
Ēna: romāns. R., 1985
Naktī, lietū: romāns. R., 1986
Automobilī, rīta pusē: romāns. R., 1986
Nekas nav noticis: romāns. R., 1988
Kolekcionāra mīlas dēkas: stāsti. R., 1988
Civilizēto krokodilu sindroms: romāns. R., 1933
Dumpis uz laupītāju kuģa: dokumentāls autobiogrāfisks stāsts. R., 1994
Meklējiet sievieti: romāns. R., 1996
Pulkstenis ar atpakaļgaitu: romāns. Jūrmala: 2002
Klaunu maršs šausmu tirgū: romāns. Jūrmala: 2002
Sieviete melnā: romāns. Jūrmala: 2004
Patiesi stāsti par VIP un kolekcionēšanas dullumu: stāsti. Jūrmala, 2005
Sarkans automobilis melnā naktī: romāns. Jūrmala: 2005
Pēc Andra Kolberga romāniem uzņemtās spēlfilmas un spēlfilmu scenāriji
Piezīme. Pēc 2009. gada Andra Kolberga darbu izdošanu uzņēmās apgāds Dienas grāmata. Skatieties šeit: http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/?key=kolbergs
<strong>Andra Kolberga spēlfilmu scenāriji</strong>
1. Pēc Andra Kolberga darbiem:
Liekam būt (režisors Aloizs Brenčs, pēc Liekam būt motīviem, 1976)
Trīs dienas pārdomām (režisors Rolands Kalniņš, A.K. scenārijs kopā ar Andreju Skaili, pēc Krimināllieta trijām dienām motīviem, 1980)
Dubultnieks (režisors Rihards Pīks, A.K. scenārijs kopā ar Valēriju Todorovski, pēc Ēna motīviem 1986)
Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (rež. Arvīds Krievs, pēc Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili motīviem 1987)
Par mīlestību pašreiz nerunāsim (rež. Varis Brasla, Ērika Lansa scenārijs pēc Automobilī, rīta pusē motīviem, 1988)
Depresija (rež. Aloizs Brenčs, pēc Nekas nav noticis motīviem, 1991),.
Citi spēlfilmu scenāriji:
Atspulgs ūdenī (rež. Andris Rozenbergs, AK scenārijs kopā ar Jāni Lapsu,1977)
Dāvanas pa telefonu (režisors Aloizs Brenčs, 1977)
Rallijs (rež. Aloizs Brenčs, 1978)
Rīgas sargi (rež Andrejs Ēķis, 2007)
Dokumentālo TV filmu scenāriji:
Latvija de jure (1990)
Latvijas okupācija (kopā ar Ilgu Kreitusi, 1998)
Andris Kolbergs
