Biogrāfija
Anna Rancāne dzimusi kolhoznieku ģimenē 1959. gada 12. jūnijā Ludzas rajona Miglinieku pagasta Liuzinīkos. Mācījusies Liuzinīku pamatskolā (1966–1970), absolvējusi Nautrēnu vidusskolu 1977. gadā. 1982. gadā absolvēta Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes Ekonomiskās informācijas mehanizētās apstrādes organizācijas nodaļa. Pēc tam mācības Maskavā PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtā (1983–1988). Pirmos darba gadus strādājusi kā ekonomiste Komunālās saimniecības ministrijā (1982–1984, 1985–1986) un Rīgas TEC-1 (1984–1985). Bijusi redaktore dažādās darbvietās: izdevniecībā “Liesma” (1986–1989), Daugavpils muzikāli dramatiskajā teātrī (1989–1992), laikrakstā “Latgales Laiks” (2001–2011), speciālkorespondente Latgalē laikrakstā “Diena” (2011), kā arī Rēzeknes novada pašvaldības mājaslapas satura redaktore. Kopš 2000. gada dzīvo Rēzeknē.
Anna Rancāne – dzejniece, dramaturģe. Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš 1987. gada. Raksta gan literārajā latviešu valodā, gan latgaliešu rakstu valodā. Ir Latvijas PEN kluba biedre. Dziesmas ar Annas Rancānes dzeju komponējuši Ilze Arne, Eugeņs Karūdznīks, Jānis Lūsēns, Egils Straume, Raimonds Pauls, Sovvaļnīks (Ingars Gusāns).
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2019)
Eduarda Veidenbauma literārā prēmija par dzejoļu krājumu “Advente” (1992)
Kardināla Juliāna Vaivoda fonda balva par krājumu “Advente” (1996)
Aspazijas prēmija (2000)
Konkursa “Preses nama grāmata” balva par dzejoļu krājumu “Svētdiena” (2001)
Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks”par krājumu “Pylni kārmani dabasu. Bezdelīgu pasts” kā par labāko izdevumu / grāmatu (2012)
Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalva piešķirta par spilgtu sniegumu dzejas krājumā “Pylni kārmani dabasu. Bezdelīgu pasts”, kas tapis paralēli latviski un latgaliski (2013)
Bibliogrāfija
Dzeja
“Lūgšana mājai” (1982)
“Piektdiena” (1986)
“Advente” (1992, E. Veidenbauma prēmija, 1992; kardināla J. Vaivoda fonda balva, 1996)
“Aizlūgums” (1997)
“Svētdiena” (2001)
“Zīmes” (2005)
“Saules kalponīte” (izlase, 2005)
“Pylni kārmani dabasu. Bezdelīgu pasts” (2012)
“Prīca i klusiešona” (2018)
Citi
Pirmatskaņota Latgales himna “Dzīd, trailoj mežs…” ar Annas Rancānes vārdiem, komponists Eugeņs Karūdznīks (1991).
Rakstījusi dzejoļus un mistēriju “Francis Trasuns” (publicēta almanahā “Olūts”, 1992, 8) latgaliešu rakstu valodā (1992).
Dramatizējusi Svētās Terēzes dzīves aprakstu “Kādas dvēseles stāsts” (1993).
Viena no scenārija autorēm dokumentālajai filmai “Ar paļāvību pie žēlastības troņa”, kas vēsta par Romas pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti Latvijā, filmas dzejoļu cikls iekļauts krājumā “Aizlūgums” (1995).
Sarakstījusi libretu pirmajai latgaliešu bērnu operai “Muna tāvu zeme”, komponiste Jeļena Špilpe (1999).
Annas Rancānes aizkadra teksts dokumentālajai filmai “Brāļi Varslavāni”, režisore – Ilze Kunga-Melgaile (2015).
Luga “Bišu māte un vilkacis” (2016). Luga ieguva 2. vietu Nacionālā teātra lugu konkursā 2016. gadā.
Grāmata “Aiz azara bolti bārzi…” (2019) par diriģenti Terēzi Broku.
Anna Rancāne
