Biogrāfija
Ieva Melgalve dzimusi 1981. gada 13. janvārī Rīgā. Mācījusies Rīgas 31. vidusskolā (1988–1996), Rīgas Komercskolā (1996–1999), Latvijas Kultūras akadēmijā (1999–2002), kur studējusi kultūras teoriju. 2016. gadā iestājusies Humanitāro zinātņu fakultātes Sociālās un kultūras antropoloģijas nodaļā bakalaura studijās. No 2002. līdz 2005. gadam strādājusi līgumdarbus, tulkojot tekstus no angļu valodas un veidojot reklāmu tekstus. Strādājusi par reklāmas tekstu autori aģentūrās Metro Leo Burnett (2005–2008) un MMS Communications Latvia filiālē Publicis Riga (2008–2015). Kopš 2010. gada vada Literārās Akadēmijas prozas meistardarbnīcu.
Ieva Melgalve – prozaiķe, tulkotāja. Māte prozaiķe Valda Melgalve (1955–2007), audžutēvs prozaiķis, dramaturgs Andris Zeibots (īst. v. Andris Bērziņš, 1950). Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš 2004. gada.
Daiļrade
Ieva Melgalve vairākkārt piedalījusies skolēnu un jauniešu literārajā seminārā”Aicinājums”. Plašu rezonansi guva laikrakstā “Izglītība un Kultūra” (1996. gada 4. aprīlī) publicētais prozas darbs “Definīcijas”, kurā bija necenzēta leksika, līdz ar to tas kļuva par skandāla iemeslu, jo tika apbalvots Izglītības ministrijas rīkotajā skolēnu jaunrades darbu konkursā. Savukārt žurnāla „Karogs” romānu konkursā 1996. gadā Ieva Melgalve ieguva atzinības godalgu par miniromānu “Kā es gaidīju pavasari jeb Ledussirds” (publicēts žurnālā “Karogs”, 1996, Nr. 9). Abi darbi kopā ar citiem asociatīviem īsprozas tekstiem un viencēlieniem publicēti I. Melgalves pirmajā krājumā “Bezzaudējuma punkts” (1999). Publicējusi arī dzejoļus periodikā un kopkrājumā “21 no 21. gadu simteņa” (1999). Pievērsusies arī dramaturģijai. Kopā ar Daini Grīnvaldu sarakstījusi lugu “Mistērijas” (2002). 2005. gadā iestudēta luga “Metāls”. 2013. gadā izdota fantastikas luga “Necilvēki”. Beidzamajos gados pievērsusies fantastikas žanram, uzrakstījusi romānu “Mirušie nepiedod”, kas nominēts Literatūras gada balvai (2013) kā labākais prozas darbs, un grāmatu bērniem “Bulta, Zvaigzne un Laī”, kas nominēta Literatūras gada balvai (2014) kā labākā grāmata bērniem. Atsevišķi darbi un darbu fragmenti tulkoti arī lietuviešu, vācu un zviedru valodā.
Bibliogrāfija
Bezzaudējumu punkts (1999)
Mirušie nepiedod (2013)
Bulta, Zvaigzne un Laī (2014)
Mēness teātris (2016)
Mājas bez durvīm (2016)
Mamma, kas apēda bērnus (2017)
Vēsais prāts (2018)
Īsti cilvēki (2019)
Tulkojumi
Īso stāstu publikācijas žurnālā “A Cappella Zoo” un interneta žurnālā “Fusion Fragment”(2010)
Luga
Fantastikas luga “Necilvēki” (2013)