Inga Gaile dzimusi 1976. gada 29. jūnijā Rīgā. 1993. gadā beigusi Rīgas Centra humanitāro vidusskolu. Studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā: no 1994. gada līdz 1998. gadam Literatūras teorijas, vēstures un kritikas kursā, no 1998. līdz 2004. gadam – Dramatiskā teātra režijas programmā, bet no 2012. gada līdz 2014. gadam studējusi režiju maģistrantūrā. Strādājusi TV3 Latvia un reklāmā.
Inga Gaile – latviešu dzejniece, rakstniece un dramaturģe. Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš 2004. gada. No 2018. gada ir Latvijas PEN kluba priekšsēdētāja.
Daiļrade
Ingas Gailes pirmā publikācija – dzejoļi izdevuma Mute 1996. gada pirmajā numurā. Dzejas debijas krājums Laiks bija iemīlējies izdots 1999. gadā. Pēc tā izdoti vēl četri dzejas krājumi: Raudāt nedrīkst smieties (2004), Kūku Marija (2007), Migla (2012) un Lieldienas (2018). Izdots arī dzejoļu krājums bērniem Vai otrā grupa mani dzird? (2014). Prozā debitē ar romānu Stikli no vēsturisko romānu sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts (2016), pēc kura izdots nākamais romāns Neredzamie (2018) un stāstu krājums Piena ceļi (2018). Ingas Gailes proza ir poētiska, varētu pat teikt, ka spilgti ieaužas viņas dzejnieces rokraksts. Dramaturģijā Inga Gaile debitēja 2011. gadā ar lugu Āda. Inga Gaile galvenokārt ir dzejniece, kuras dzeja provocē un neatstāj vienaldzīgu.
Dzejā Ingas Gailes poētisms ir visspēcīgākais. Dzejnieces daiļrade jau vairākkārt novērtēta ar nominācijām un balvām, tomēr ir dzirdēts ne mazums skeptisku frāžu par Ingas Gailes radošo rokrakstu, tostarp tiešumu un dzīves atkailināšanu bez žēlastības, bet tas nozīmē, ka Ingas Gailes dzeja liek runāt, liek domāt un vērtēt. Tieši atklātums, femīnais kailums līdz sievietes dzīļu dziļumiem, pat dažbrīd skarbums ir ievelkošs. Jā, un Ingas Gailes trumpis ir precīzi izvēlētais dzejas ritms, suģestējoša dzejproza un dzejas skaniskums kopumā. Ingas Gailes radošo rokrakstu var atpazīt pēc tikai viņai raksturīgās ritma izjūtas un absolūtās fonētiskās dzirdes. Iepriekšminētie aspekti ir ļoti būtiski krājumā Lieldienas, jo pretējā gadījumā lasītājs būtu pakļauts riskam neuztvert sirreālos apziņas plūsmas elementus – katrā dzejolī klātesošās blīvo tēlu un frāžu, uzskaitījuma poētikas virtenes, kas dažubrīd šķiet mākslīgi konstruētas. Pārskatot iepriekšējos krājumus, jāsecina – jā, tēlu viļņi ir raksturīgi tieši Ingai Gailei. Līdz ar krājumu Lieldienas Ingas Gailes poētiskajā rokrakstā ierakstās vēl viena jauna šķautne, proti, veidot tekstu, ņemot talkā fonētiskos līdzekļus un tos karnevalizējot, tādējādi formas efektu vēl vairāk padziļinot ar dzejas rindu formu rotaļām.
Klāva Elsberga prēmija par dzejoļu krājumu Laiks bija iemīlējies (1999)
Ojāra Vācieša prēmija par dzejas krājumu Raudāt nedrīkst smieties (2004)
Annas Dagdas prēmija par krājuma Raudāt nedrīkst smieties manuskriptu (2004)
Dzejas dienu balva par dzejoļu krājumu Kūku Marija (2007)
Žurnāla Latvju Teksti dzejas balva par krājumu Migla (2012)
Ojāra Vācieša prēmija par krājumu Migla (2012)
Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva. Atzinība Ingai Gailei un Anetei Melecei par izcili saskanīgo kopdarbu dzejoļu krājumā Vai otrā grupa mani dzird? (2015)
Latvijas Literatūras gada balva par krājumu bērniem Vai otrā grupa mani dzird? (2015)
Dzeja
Laiks bija iemīlējies (1999)
Raudāt nedrīkst smieties (2004)
Kūku Marija (2007)
Migla (2012)
Lieldienas (2018)
Dzeja bērniem
Vai otrā grupa mani dzird? (2014)
Proza
Neredzamie (2018)
Piena ceļi (2018)
Stikli (2018)
Dramaturģija
Āda (iestudēta Ģertrūdes ielas teātrī, režisors Andrejs Jarovs) (2011, izdota grāmatā apgādā Mansards)
Mūsu Silvija debesīs (2013, iestudēta Ģertrūdes ielas teātrī, režisore Inga Gaile, Dramaturgu ģildes balva)
Trauki (2014, iestudēta DDT, režisores Inga Gaile, Marta Elīna Martinsone)
Tēvs varonis ’69 (2015, iestudēta DDT, režisors Dāvis Auškāps)
Vai otrā grupa mani dzird? (2016, iestudēta DDT, režisore Inga Gaile)
Literāro darbu tulkojumi
Dzeja lietuviešu valodā // Poetinis Druskininku ruduo 2002 [Dzejisks Druskininku rudens 2002] Ērika Druņģīte. Viļņa: Vaga (2002)
Dzeja angļu valodā // A section from the poetry collection Cry Not Laugh // Latvian Literature 6. Five Poems // Small Is My Land. Edinburgh Review 115. [Pieci dzejoļi] Ieva Lešinska. United Kingdom: University of Edinburgh (2005)
Dzeja zviedru valodā // Ord från Lettland (tulkojis Juris Kronbergs) Norden (2005)
Dzeja bengāļu valodā // raudāt nedrīkst smieties (fragmenti) // Tarjamaa. Vol. 1. No.1. Golam Hossain Habib. Bhashaantar (2008)
Dzeja angļu valodā // New Europen Poets [Jaunie Eiropas dzejnieki] Ināra Cedriņš. Minesota: Graywolf Press (2008)
Dzeja zviedru valodā // Lettland diktar. Ord och steg. (tulkojis Juris Kronbergs) Stockholm: Tranan (2008)
Dzeja lietuviešu valodā // Eglė Vilniuje. // Vilniaus įkvėpti [Egle Viļņā] Laura Laurušaitė, Veronika Adamonytė, Lina Žalytė. (2009)
Dzeja lietuviešu valodā // Pavasaris bus kaip visuomet [Pavasaris būs kā vienmēr] Erika Drungytė. Viļņa: Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla (2012)
Gada grāmata. Margita Gailitis. Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja (2012)
Dzeja vācu valodā // Junge Dichtung aus Lettland. Kristaps Grasis. Hochroth (2013)
Dzeja spāņu valodā // 30 cosas que la gente jamás se pregunta. Circulo de Poesia, Peru, Chile (2018)
Igauņu valodā // Klaas [Stikli]. Tulkojusi Aive Mandel. Tallin: Looming (2018)
Dzejoļu krājums angļu valodā // 30 questions people don’t ask. Atdzejojusi Ieva Lešinska. Pleiades Press, Misouri USA. (izdevumā “World litertaure today” (USA) krājums minēts starp 75 svarīgākajiem 2018. gada tulkojumiem, 2018)