Laima Kota (līdz 2012. gadam – Muktupāvela) spoži ienāca latviešu literatūrā ar romānu Šampinjonu Derība (2002), kas viņu no maz pamanītas stāstu autores vienā mirklī pārvērta par ļoti populāru un sabiedrībā daudz apspriestu autori. Romāns par latviešu imigrantu darbu Īrijā, vācot šampinjonus, trāpīja uzmanības degpunktā gan savas aktuālās tēmas, gan literārās kvalitātes dēļ. Arī turpinājums bija iespaidīgs – plašu interesi raisīja Laimas Kotas romāns Mīla. Benjamiņa, kas veltīts pirmās brīvvalsts preses magnātei, miljonārei Emīlijai Benjamiņai, kura gāja bojā Sibīrijas nometnēs. Liela rezonanse bija darbam, kas veltīts leģendārajiem brāļiem kordiriģentiem maestro Imantam un Gido Kokariem BrāliBrāli.
Rakstniece Laima Kota dzimusi 1962. gada 20. janvārī Rēzeknē. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Neklātienē absolvējusi LU Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu. Strādājusi dažādus darbus: sanitāre, modele Latvijas Mākslas akadēmijā, šampinjonu vācēja Īrijā, darbojusies žurnālistikā, rakstījusi stāstus ar pseidonīmu Felikss Baranovskis. Līdzās prozai nodarbojusies arī ar dramaturģiju. Literāro atzinību ieguvusi ar pirmo romānu Šampinjonu Derība, par kuru 2002. gadā saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu prozā. Līdz tam izklaidus presē publicētie stāsti, kas apkopoti krājumā Patiesu dzīves stāstu ducis (2002). 2003. gadā rakstnieces romāna Cilpa manuskripts ieguvusi godalgu žurnāla Karogs un uzņēmēja Raimonda Gerkena rīkotajā konkursā. 2007. gadā izdots Laimas Kotas īpsrozas krājums Totēmi. 2009. gadā saņēmusi Eduarda Veidenbauma prēmiju par romānu BrāliBrāli.
Kopš 2012. gada Laima Kota dzīvo Turcijā. Tur sarakstīti virkne autores jaunāko darbu, tostarp kritikā augstu vērtētais romāns maģiskā reālisma tradīcijās Mierielas vilkme (2016) un vēstures romānu sērijā Mēs. Latvija. XX gadsimts izdotais romāns Istaba (2016), kas tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai prozā. Laimas Kotas darbi tulkoti lietuviešu un krievu valodās.
Latvijas Literatūras gada balva prozā (Šampinjonu Derība, 2002)
Godalga žurnāla Karogs un uzņēmēja Raimonda Gerkena konkursā (Cilpa, 2003)
Eduarda Veidenbauma prēmija (BrāliBrāli, 2009)
Šampinjonu Derība. R.: Daugava, 2002
Patiesu dzīves stāstu ducis. R.: Daugava, 2002
Cilpa. R.: Karogs, 2003.
Mīla. Benjamiņa. R.: Daugava, 2005
Totēmi. R.: Jumava, 2007
BrāliBrāli: balsu burvji brāļi Kokari. R.: Dienas Grāmata, 2008
Mana turku kafija. R.: Dienas Grāmata, 2012
Matilde un Terēze jeb kā būt Te, Tur un Citur. R.: Dienas Grāmata, 2013
Mierielas vilkme. R.: Dienas Grāmata, 2016
Istaba. R.: Dienas Grāmata, 2016
Laima Kota
