Liāna Langa (īstajā vārdā Liāna Bokša) – latviešu dzejniece, atdzejotāja, publiciste. Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš 2001. gada. Aktīvi iesaistās sabiedriskos procesos. Daudzu publikāciju autore par kultūras un sociālām tēmām. Dzejoļu publikācijas periodikā un antoloģijās franču, angļu, lietuviešu, turku, ungāru, itāliešu, vācu, zviedru, krievu, ivritā un citās valodās. Atdzejojusi latviešu autoru darbus krievu valodā, kā arī latviešu valodā atdzejojusi Josifu Brodski, Tedu Hjūzu, Petru Borkovecu. Daudzu starptautisku dzejas festivālu dalībniece.

Daiļrade
Pirmās publikācijas bija 1988. gadā: krievu valodā dzejoļu kopa žurnāla Родник otrajā numurā, savukārt latviešu valodā publicēts dzejolis Lūgšana biļetenā Neatkarība (septembris, Nr. 1). Par dzejas debijas krājumu Te debesis, te ciparnīca (1997) saņēmusi Dzejas dienu balvu. Liānas Langas dzeja ir savrupa, īpaša savā eksistenciālajā skanējumā un vienlaikus organiski iekļaujas mūsdienu latviešu dzejas tendencēs, pat vairāk – ir ļoti nozīmīga latviešu poēzijas kontekstā. Liānas Langas dzejai raksturīgas metaforas, antiestētiskā estetizācija, saasināta laika izjūta, htoniskās pasaules akcenti, plaša noskaņu gamma: no meditatīvās līdz sirreālai. Liāna Langa dzejas cienītājus jau pieradinājusi pie sava neatkārojamā, elegantā izteiksmes veida, kuru var baudīt arī krājumā Velēnu kleita (2018), kurā uzkrītošs šķiet dzejniecei līdz šim netipiskais naturālistiskais pasaules skatījums. Pasaules tvērums krājumā ir lokālāks, ikdienišķāks, sarkastiskāks, nekā līdz šim ierasts sajust dzejnieces daiļradē. Iespējams, šīs nianses liecina par dzejnieces radošā rokraksta metamorfozēm, iespējams, šāds ir tikai šī dzīves perioda izjūtu atainojums, tādējādi ārdot liriskā es psiholoģisko smagmi. Pāragri spriest par radošā rokraksta jaunajām šķautnēm un tās uzskatīt par dzejniecei raksturīgām turpmākajā radošajā procesā, taču nepamet sajūta, ka krājums Velēnu kleita pāršķir kādu jaunu Liānas Langas gan radošuma, gan dzīves lappusi, kas piesātināta ar antiestētisma un eksistenciālu mezglojuma ainām, tverta no vienpatības skatpunkta un reprezentē dzejnieces asredzību un pārredzamību vienlaikus.

Dzejas dienu balva par krājumu Te debesis, te ciparnīca (1997)
Latvijas Literatūras gada balva dzejā par krājumu Iepūt taurītē, Skorpion! (2002)
Dzejas dienu balva par krājumu Antenu burtnīca (2006)
Laikraksta Diena gada balva kultūrā (2011)

Dzeja
Te debesis, te ciparnīca (1997)
Iepūt taurītē, Skorpion! (2001)
Antenu burtnīca (2006)
Vilkogas (2010)
Velēnu kleita (2018)

Proza
Es varēju nesteigties (ceļojumu esejas, 2008)

Dzeja citās valodās
Vienišieji [Bezpiederīgie]. Lietuviešu valodā atdz. Erika Drungytė. Kauņa: Nemunas, (2008)
Sešit antén [Antenu burtnīca]. Čehu valodā atdz. Pāvels Štolls un Petrs Borkovecs. Prāga: Agite/Fra (2010)
Bещество взгляда [Skatiena viela]. Krievu valodā atdz. Milena Makarova. Maskava: Art Haus media (2012)
Deadly Nightshade [Vilkogas]. Angļu valodā atdz. Margita Gailītis. Toronto: Guernica Editions (2015)
De obehöriga [Neatļauts]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Upsala: Bokförlaget Edda (2016)

Cittautu autoru darbu tulkojumi
Piedalījusies Josifa Brodska (Иосиф Бродский) Dzejas izlases atdzejošanā (2009)
Atdzejojusi Petra Borkoveca (Petr Borkovec) dzejoļus (publicēti žurnālā Latvju Teksti, 2013, 1. numurā).
Piedalījusies Semjona Haņina (Семен Ханин) dzejas izlases Bet ne ar to atdzejošanā (2017)

Līdzdalība citos projektos
Programmu koordinatore starptautiskajā kinoforumā Arsenāls (1995–1997)
Veidojusi Latvijas programmu Amsterdamas dokumentālā kino festivālam (1996–1997)
Konsultante projektā Literatūras ekspresis Eiropa 2000 (1999–2000)
Latvijas ekspozīcijas saturiskās koncepcijas konsultante un eksperte EXPO 2000 Hannoverē (1999)
Dzejas dienu pasākuma Klasisks dzejas vakars organizatore (2001)
Preses centra vadītāja Rīgas astoņsimtgades svinībās (2001)
Literatūras raidījuma Melns uz balta vadītāja Latvijas sabiedriskajā televīzijā (2003–2005).
NRSD un Hardija Lediņa CD Dziesmas neuzrakstītai lugai producente un dziesmu tekstu autore (2003–2006)
Dokumentālas filmas Tramvajs vārdā Kalpotājs producente, idejas un scenārija autore (2004)
Raimonda Paula mūzikla Leo. Pēdējā bohēma dziesmu tekstu autore (2010)
Libreta autore Viestura Kairiša operai Valentīna (Latvijas Nacionālā opera un balets, 2014)