Māra Zālīte dzimusi politiski represēto ģimenē 1952. gada 18. februārī Krasnojarskā, Krievijā. 1956. gadā ģimene atgriezās Latvijā, un bērnību Māra Zālīte pavadīja Slampes Kalna Ķivuļos. Mācījusies Slampes astoņgadīgajā skolā (1959–1967). Beigusi Murjāņu sporta internātskolu (1970), absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas Fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1975). Strādājusi Latvijas Padomju Rakstnieku savienībā par tehnisko sekretāri (1974–1975), tad turpat par referenti (1975–1979). Divus gadus vadījusi Rīgas jauno literātu studiju (1980–1982). No 1977. gada līdz 1990. gadam žurnālā Liesma bijusi dzejas konsultante, bet no 1989. gada līdz 2000. gadam – žurnāla Karogs galvenā redaktore. No 2000. līdz 2008. gadam ieņēmusi prezidentes posteni Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrā / Latvijas Autoru apvienībā. 1979. gadā precējusies ar sportistu, sporta tiesnesi, agrākā Latvijas PSR Literatūras fonda direktoru Jāni Ķuzuli (1940). Abu laulībā dzimis dēls Jānis Ķuzulis, meita Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Dailes teātra aktrise.
Māra Zālīte – dzejniece, dramaturģe, prozaiķe, esejiste. Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš 1979. gada. Māra Zālīte ir aktīva sabiedriskā darbiniece: kopš 1999. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle, Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle (1999–2006), Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja (2002–2004), Ordeņa kapitula locekle (2006–2007), no 2005. gada – Kokneses fonda padomes locekle un
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle. Māra Zālīte ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, Barikāžu piemiņas medaļu, saņēmusi literārās prēmijas, no kurām nozīmīgākās ir V. Majakovska (1979, Gruzijā), A. Upīša (1985), O. Vācieša (1989), Aspazijas (1992), J. G. Herdera (1993, Vācijā), Latvijas Literatūras gada balva (2001, 2004, 2013, 2019). Par tekstu dziesmai Veltījums saņēmusi Autortiesību bezgalības balvu (2017).
Daiļrade
Pirmā nozīmīgā publikācija ir dzejolis Balādīte žurnāla Karogs 1972. gada pirmajā numurā. Dzejas debijas krājumā Vakar zaļajā zālē (1977) atklājas 20. gadsimta 70. gadu jauniešu problēmloki. Liriskais es atklāj atsvešinātības tendences sabiedrībā, personības veidošanās problemātiku, radošo un garīgo aktivitāti. Krājums Nav vārdam vietas (1985) cenzūras dēļ tika izdots piecus gadus vēlāk nekā plānots. Dzeja bagāta filozofiskiem vispārinājumiem, nacionālās identitātes meklējumiem un apzināšanos. Tautas likteņa tēma visgrodāk atklājas dzejas krājumā Debesis, debesis (1988). Apkārtnes tēlā dzejas krājumā Apkārtne (1997) ietvertas cilvēka un viņa laika problēmas, kas atkailināti pretpolos, pretnostatījumos: brīvības apziņa un haoss, cerības un bezcerība. Dzejnieces dzejā precīzi un simboliski skaisti spēlē savas lomas tautasdziesmas un buramvārdu ritmika, folkloras un latviešu mitoloģijas tēli, latviskā dzīvesziņa.
Māra Zālīte 1980. gados pievērsās dramaturģijai, lugās (līdzīgi kā dzejā) iekodējot nacionālās identitātes simbolus, mītiskos, arhetipiskos un kultūrtēlus, kas ļoti labi saspēlējas ar 20. gadsimta aktualitātēm un problemātiku.
Savukārt romāni Pieci pirksti (2013) un Paradīzes putni (2018) ir autores bērnības atmiņu tēlojumi, autobiogrāfiski, kas, protams, savīti ar mākslinieciski brieduša autora izteiksmi un valdzinājumu.
Par autori
Nora Ikstena. Zīdtārpiņa musināšana (2003)
Triju Zvaigžņu ordenis (1995)
Atzinības kusts (2008)
Barikāžu piemiņas medaļa
Autortiesību bezgalības balva (astoņas reizes; jaunākā – 2017. gadā). 2017. gadā Autortiesību bezgalības balvu Māra Zālīte saņēma kopā ar komponistu Mārtiņu
Dzeja
Vakar zaļajā zālē (1977)
Rīt varbūt (1979)
Nav vārdam vietas (1985)
Debesis, debesis (1988)
Apkārtne (1997)
Dzeja (dzejas kopojums, 2003)
Vējš meklē mājas (2004)
Romāni
Pieci pirksti (2013)
Paradīzes putni (2018)
Lugas
Pilna Māras istabiņa (1981)
Tiesa (1985)
Dzīvais ūdens (1988)
Eža kažociņš (1991)
Margarēta (2000)
Tobāgo! (2001)
Zemes nodoklis (2003)
Še tev Žūpu Bērtulis! (2004)
Eseju krājumi
Brīvības tēla pakājē (1990)
Kas ticībā sēts (1997)
Bērniem
Deviņpuiku spēks (1985)
Tango un Tūtiņa ciemos (2011)
Mamma un tētis kūrortā (2016)
Libreti
Librets Zigmara Liepiņa rokoperai Lāčplēsis (teātrī 1988, grāmatā 1991)
Kopā ar komponistu Zigmaru Liepiņu skatuvei kā mūziklu bērniem piemērojusi vācu rakstnieka Mihaela Endes romānu Momo (pirmizrāde VEF Kultūras pilī, 1992)
Kopā ar komponistu Raimondu Paulu – mūzikls Meža gulbji (pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem, teātrī 1993, grāmatā 1995)
Kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – mūzikls Kaupēn, mans mīļais! (teātrī 1998, grāmatā 2000)
Kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – mūzikls Indriķa hronika (teātrī 1999, grāmatā 2000)
Kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – Neglītais pīlēns (2000)
Kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – Putnu opera (2000)
Kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – Sfinksa (2001)
Kopā ar komponistu Uldi Marhilēviču – Tobāgo! (teātrī 2001, periodikā 2002)
Māra Zālīte
