Zigmunds Skujiņš dzimis 1926. gada 25. decembrī Rīgā strādnieku Jāņa un Karlīnas Skujiņu ģimenē. Mācījies Spilves pamatskolā (1933-1940). No 1941. gadā mācījies Rīgas Valsts tehnikuma Ēku celtniecības nodaļā. 1944. gada rudenī aizvests uz Vāciju. 1945. gadā atgriezies Rīgā. Mācījies Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā (1945-1946), Raiņa vakara vidusskolā (1951 – 1952). Strādājis laikraksta «Padomju Jaunatne» redakcijā (1946-1957), žurnāla «Dadzis» redakcijā (1957 — 1960). 1954. gadā iznāk pirmā grāmata «Ceļi un krustceļi». Latvijas Rakstnieku savienības biedrs kopš 1955. gada. Bijis prozas konsultants Latvijas Rakstnieku savienībā (1960-1962, 1968-1973). 20. gadsimta 80. gados Z. Skujiņš bija viens no Latvijas Kultūras fonda dibinātājiem. Pirmais Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs (1992-1995). Z. Skujiņš ieguvis Latvijas PSR Tautas rakstnieka nosaukumu (1985). Rakstnieks ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis kopš1999. gada un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2008). Pirmā publikācija ir stāsts «Pāri sētai» žurnālā «Bērnība» (1949, Nr. 5).
Zigmunds Skujiņš strauji iegūst atpazīstamību pēc romāna «Kolumba mazdēli» (1961) publicēšanas. Laikmetīgs jauna cilvēka tēls, kas ātri uzrunā lasītājus, lielu popularitāti arī ārpus Latvijas robežām. Rakstnieks vienmēr atradies jaunu poētisko izteiksmes līdzekļu meklējumos, būtiskas ir detaļas, to apspēle. Sākot no romāna «Sudrabotie mākoņi» (1967) tiek skartas arī dzīves pārvērtēšanas tematika. Romānos ir dinamiski sižeti un sociāli asa. Prozā autors eksperimentējis ar formu un poētisko tēlu atveidi. Piemēram, šaržēti tēli romānā «Fornarina» (1964), kolāžas princips romānā «Jauna cilvēka memuāri» (1981), nostāstu forma romānā «Gulta ar zelta kāju» (1984). Katrā no prozas darbiem autors ir meklējis un atradis individualizētu, atšķirīgu teksta pasniegšanas formu. Valoda ir lakoniski, asprātīga, plūstoša un bagātīga tās izteiksmē – Zigmunda Skujiņa prozā, piemēram, ir rodami gan jaunvārdi, gan, okazionāli frazeoloģismi, gan precīzi dialogi, kas daiļdarba valodu veido par krāšņu piedzīvojumu ikvienam lasītājam.

Latvijas Literatūras gada balva – stāstu krājums «Buršana un tinte» (2003)
Ministru Kabineta balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā (2007)
Latvijas Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā (2007)

Romāni
Kolumba mazdēli (1961, Latvijas PSR Valsts prēmija, 1965)
Fornarina (1964)
Sudrabotie mākoņi (1967)
Kailums (1970)
Vīrietis labākajos gados (1974)
Jauna cilvēka memuāri (1981)
Gulta ar zelta kāju (1984)
Miesas krāsas domino (1999)
Siržu zagļa uznāciens (2001)

Stāsti un noveles
Ceļi un krustceļi (garstāsts, 1954)
Esmu dzimis bagāts (1956)
Ciemiņš no viņpasaules (1963)
Zebras āda (1968)
Balzams (1972)
Uzbrukums vējdzirnavām (izlase, 1976)
Sermuliņš uz asfalta un citi stāsti (1980)
Abpus durvīm (1988)
Stāstītāja svētdiena (izlase, 1994)
Secinājumi par piedzīvoto un 33 Aspazijas dēkas stāstā «Sātana eņģelis» (1997)
Buršana un tinte (2003)
Ēnu aleja (garstāsts, 2016)
Dziļurbums laikā (noveļu izlase, 2016)

Esejas un memuāristika
Zibens locīšana (1978)
Abpus durvīm (1988)
Sarunas ar jāņtārpiņiem (1992)
Jātnieks uz lodes (1996)
Lugas
Brunču medības (teātrī 1972, grāmatā – 1974)
Sveiks, mīļais Blaumani! (1978)
Kinoscenāriji
«Šķēps un roze» (1959, kopā ar Leonīdu Leimani)
«Tauriņdeja» (1971, pēc noveles “Karjera” motīviem)
«Vīrietis labākajos gados» (1977, kopā ar Oļģertu Dunkeru)
Raksti
Raksti 10 sējumos (2005-2011)