5. aprīlī Amerikas Savienoto Valstu Kongresa bibliotēkā Vašingtonā notiks latviešu rakstnieku darbu lasījumi. Lasījumu un tai sekojošu sarunu vadīs Pensilvānijas Valsts universitātes pasniedzējs un radio un izdevniecības Trafika Europe direktors, amerikāņu dzejnieks Endrjū Zingers (Andrew Singer).
Latviju pārstāvēs dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs, dzejniece Liāna Langa, proziste Nora Ikstena, tulkotāja un dzejniece Margita Gailīte, visiem četriem autoriem darbi publicēti periodikā un grāmatās angļu valodā. Viņu darbi novērtēti ar atzinības balvām Latvijā.
Pasākumu “Latviešu literatūra attīstībā” (Latvian literature on the verge) rīko ASV Kongresa bibliotēkas Eiropas nodaļa. Tas notiks Tomasa Džefersona ēkā, prestižajā un greznajā Eiropas lasītavā. Informācija par to atrodama arī https://www.loc.gov/rr/european/calendar/calendar.html
Ievadvārdus teiks Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns. Juris Kronbergs un Liāna Langa lasīs savu dzeju, Nora Ikstena – fragmentus no jaunākā romāna “Mātes piens” latviešu valodā. Margita Gailīte – atdzejojumus un tulkojumu angļu valodā. „Mātes piena” lasījumā angliski piedalīsies arī amerikāņu dzejniece Dž.S. Toda (J.C. Todd).
Rakstniece Nora Ikstena uzskata, ka mūsdienu latviešu prozas un dzejas tulkojumi ASV un Kanādā ir pavēruši jaunu telpu un iespējas nacionālajai literatūrai: “Latviešu autori tiek ievēroti un novērtēti milzīgas konkurences apstākļos. Aicinājums latviešu rakstniekiem lasīt savus darbus ASV Kongresa bibliotēkā ir atzinības, goda un cieņas zīme latviešu literatūrai un Latvijai kopumā.”
Savukārt dzejnieks Juris Kronbergs apliecina, ka priecājas par iespēju ar lasījumiem atgriezties ASV galvaspilsētā. Viņaprāt, latviešu rakstnieku uzdevums ir atgādināt, ka Rīga Mičiganā nav vienīgā Rīga pasaulē.
Šo pasākumu ASV Kongresa bibliotēkā īsteno Nacionālās rakstniecības atbalsta fonds sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Vašingtonā. Tā sponsors – Baltic International Bank. Finansiālu atbalstu sniedzis arī Valsts Kultūrkapitāla fonds (apmaksājot trīs dalībnieku ceļa izdevumus).

Informācija par autoriem
JURIS KRONBERGS ir dzejnieks un tulkotājs. Dzimis 1946. gadā Stokholmā gleznotāja Rūdolfa Kronberga ģimenē. Studējis ziemeļu un baltu valodas, literatūras vēsturi Stokholmas universitātē (1966-74). Publicējas kopš 60. gadu vidus. Raksta gan latviešu, gan zviedru valodā. 2010. gadā izdota pirmā Jura Kronberga sarakstītā grāmata bērniem – “Mākoņu grāmata”. Latvijas PEN kluba priekšsēdis (1991-1993). Bijis Zviedrijas valdības un parlamenta tulks (1987-1992), Latvijas vēstniecības Stokholmā (1992-2002) kultūras atašejs. J. Kronberga darbs Latvijas vēstniecībā Zviedrijā sekmējis Latvijas un Zviedrijas kultūras sakarus. J. Kronbergs ir galvenais latviešu literatūras tulkotājs zviedru valodā – tulkojis latviešu tautasdziesmas, V. Strēlertes, V. Belševicas, I. Ziedoņa, K. Skujenieka u.c dzejnieku darbus. Latvijā izdota zviedru dzejas izlase “Mani zviedri” (2000). Saņēmis Ojāra Vācieša prēmiju (1988), Zinaīdas Lazdas godalgu (1994), Dzejas dienu balvu (1997), LRS tulkotāju balva (1999), apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1998), Zviedrijas Ziemeļzvaigžņu ordeni (2000). LZA goda loceklis (2003). Angliski izdota viņa dzejas izlase “Wolf One-Eye” ar igauņu literatūras milža Jāna Kaplinska ievadu (2006).
LIĀNA LANGA ir dzejniece, publiciste. Dzimusi 1960. gadā Rīgā. Mācījusies Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē (1986-1991), strādājusi par restauratori Krimā, skolotāju Rīgā. Publicējas kopš 1988. gada. Deviņdesmito gadu pirmo pusi pavadījusi ASV, mācījusies New School College Ņujorkā, kur studējusi filozofiju un amerikāņu 20. gs. literatūru. Strādājusi starptautiskajā kinoforumā “Arsenāls”. Tulkojusi no krievu un angļu valodas. Bijusi konsultante projektā “Literatūras ekspresis Eiropa 2000”. Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja 2003.-2004.gadā. Literatūras raidījuma „Melns uz balta” vadītāja LTV 1. Gunāra Bandēna dokumentālas filmas „Tramvajs vārdā Kalpotājs” (2004) idejas un scenārija autore, Ineses Kļavas un Ivara Zviedra īsfilmā „Homo Ludens” dzirdamās poēmas autore, dziesmu vārdu autore Raimonda Paula mūziklā „Leo. Pēdējā bohēma”, libreta līdzautore Artura Maskata operai „Valentīna”. Vairāku Hardiņa Lediņa dziesmu vārdu autore. Saņēmusi Dzejas dienu balvu (1998 un 2006), Literatūras gada balvu (2001, 2010), ‘Dienas” Gada balvu kultūrā (2010). Izdotās grāmatas latviešu valodā – “Iepūt taurītē, Skorpion!” (2001), “Antenu burtnīca” (2006), “Vilkogas” (2010). 2011. gadā iznācis etnodžeza un dzejas disks “Skatiens”, kurā Liāna Langa ierunājusi savu dzejas ciklu “Skatiens”. 2015. gadā Kanādas izdevniecība “Guernica” Margitas Gailītis tulkojumā laida klajā Liānas Langas dzejas izlasi angļu valodā “Deadly Nightshade”. Dzejas izlases iznākušas arī Lietuvā, Krievijā un Čehijā. Atdzejota vairāk nekā divdesmit valodās, kas publicētas dažādu valstu antoloģijās un periodikā.
NORA IKSTENA ir latviešu proziste, vairāk nekā 20 grāmatu autore. Dzimusi 1969. gadā Rīgā. Studējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē (1987-1992), angļu valodu un literatūru Kolumbijas universitātē Misūri (1994-1995). Studiju un pēcstudiju laikā zinātniskā līdzstrādniece Rakstniecības, mūzikas un teātra muzejā, strādājusi žurnālā “Karogs” un laikrakstā “Rīgas Balss”. Kolumbijas Universitātē Misūri bijusi virsredaktore žurnālam “The Review of Contemporary Fiction”, sagatavojusi šī žurnāla latviešu prozai veltīto numuru (1998). Sarakstījusi biogrāfiskus romānus, dokumentālus stāstus, stāstu un eseju krājumu autore. Romāni “Dzīves svinēšana” (1998) un “Jaunavas mācība” (2001), 2004. gadā iznācis stāstu krājums “Dzīves stāsti”. 2006. gadā sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni sarakstīts biogrāfisks darbs “Nenoteiktā bija”, par ko saņēmusi Baltijas asamblejas balvu, Latvijas Literatūras gada balvu un laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā.
2009. gadā izdots romāns “Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos”, 2011. gadā klajā nāca romāns par Dzintaru Sodumu “Vīrs zilajā lietusmētelītī”, 2012. gadā romāns “Besa”. 2016. gadā sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” publicēts romāns “Mātes piens”, kas nominēts Latvijas Literatūras gada balvai `2015.
Aktīvi iesaistījusies valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos, bijusi Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja. Viena no gadskārtējo “Prozas lasījumu” (kopš 1998) organizētājām, regulāri uzstājas ārzemēs ar lasījumiem un referātiem. Sarakstījusi scenāriju dokumentālajai filmai par latviešu rakstniekiem trimdā “Pasaules nepasaule” (2001). Saņēmusi Literatūras gada balvu (2001), Spīdolas stipendiju (2001).
Darbi tulkoti angļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, dāņu, zviedru, gruzīnu valodā. Romāns “Dzīves svinēšana” tulkots igauņu, dāņu, zviedru un gruzīnu valodā. Stāsts “Elzas Kugas vecuma neprāts” Margitas Gailītis tulkojumā iekļauts prozas antoloģijā “Best European Fiction 2011”. 2013. gadā Kanādas izdevniecība Guernica Editions laidusi klajā stāstu krājumu “Life stories” Margitas Gailītis tulkojumā.
MARGITA GAILĪTIS ir latviešu izcelsmes dzejniece un tulkotāja. Dzimusi Rīgā, uzaugusi Vācijā un Kanādā. Dzīvojusi arī ASV, Jamaikā, Itālijā un Spānijā. Latvijā atgriezusies 1998. gadā. Angļu valodā atdzejojusi Knuta Skujenieka, Māras Zālītes, Imanta Ziedoņa, Jāņa Rokpeļņa, Edvīna Raupa un Liānas Langas dzeju, sastādījusi latviešu trimdas dzejas antoloģiju “Tilti”, tulkojusi Sandras Kalnietes grāmatu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, Māra Putniņa romānu bērniem “Mežonīgie pīrāgi”, Noras Ikstenas prozas darbus. Viņas tulkojumā Māras Zālītes grāmata “Pieci pirksti” iznāks ASV. Raksta dzeju latviešu un angļu valodā, publicējas dažādos periodiskos izdevumos, saņēmusi Ontario un Kanādas Mākslas padomes stipendijas radošam darbam.

Pielikumā – ASV kongresa bibliotēkas Eiropas lasītavas un autoru foto.

Autoru FB profili:
https://www.facebook.com/nora.ikstena
https://www.facebook.com/liana.langa

Informācija:
Rudīte Kalpiņa, tel. 29207937, rudiite.kalpina@gmail.com